Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca atsākusi pilnvērtīgu darbu – Neatliekamās medicīnas centrs un kardioloģijas nodaļas no svētdienas strādā ierastajā režīmā, Neatkarīgajai apliecināja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.
Šonedēļ slimnīcas vadība apkopos ugunsnelaimes radītos zaudējumus, tāpat slimnīcas valde, visticamāk, vērtēs arī atbildīgo slimnīcas darbinieku atbildību. Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene uz jautājumu, vai tiks izvērtēta arī slimnīcas vadības atbildība par ugunsgrēku un skābekļa balonu sprādzieniem, kā rezultātā cieta divi cilvēki un ir nodarīts kaitējums slimnīcai, atbild izvairīgi: precīzāk varēsim komentēt, kad būs sagaidīts slēdziens.
Ugunsgrēks P. Stradiņa slimnīcas 32. korpusā sākās piektdien pusdienlaikā – pagaidām ir vairākas versijas, kas varētu būt nelaimes cēlonis – vai vispirms sprāguši skābekļa baloni, izraisot ugunsnelaimi, vai ugunsgrēks bijis pirmais, un tā rezultātā sprāguši baloni, kuri tika uzglabāti korpusa pagrabstāvā.
Sprādziens vai īssavienojums
No aculiecinieku video secināms, ka vispirms bija ugunsliesmas un dūmi, un tikai tad atskanējuši sprādzieni, taču visus apstākļus pašlaik pārbauda policija un ugunsdzēsēji. Viens no ugunsgrēkā cietušajiem slimnīcas darbiniekiem ārstiem teicis, ka sprādziens atskanējis brīdī, kad viņš izslēdzis elektrību. Tiek pieļauts, ka sprādzienus izraisīja īssavienojums, kā arī kā iespējamais skābekļa balonu sprādziena iemesls varētu būt reakcija ar kādu citu ķīmisku vielu, piemēram, eļļu, kas varēja atrasties strādniekiem uz rokām.
Pašlaik skābekļa padeve slimnīcā atjaunota visās nodaļās. Ēkas pagrabā ugunsdzēsēji atrada 66 skābekļa balonus, 23 bija eksplodējuši. Lielajā 32. korpusā atrodas Neatliekamās palīdzības centrs, kas uzņem akūtos pacientus, Reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļa, Sirds ķirurģijas nodaļa, Kardioloģijas nodaļa, Plaušu slimību nodaļa un citas.
Lai neciestu neviens pacients – ne no ugunsgrēka iespējamas tālākas izplatības, ne no skābekļa padeves, piemēram, smagi pacienti, kuriem nepārtraukti jānodrošina mākslīgā plaušu ventilācija –, 18 pacientus pārveda uz Bērnu slimnīcu un Rīgas Austrumu slimnīcu. Lai gan zīdaiņi, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība uzreiz pēc dzimšanas, atrodas pavisam citā slimnīcas korpusā, drošības apsvērumu dēļ arī tika nogādāti uz citu slimnīcu. Uz bērnu slimnīcu tika pārvesti seši jaundzimušie. Mazuļi ārstējas gan jaundzimušo, gan jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā, pastāstīja Bērnu slimnīcas speciāliste Romēna Namniece.
Vai sauks pie atbildības?
Veselības ministre Ingrīda Circene pēc nelaimes gadījuma Stradiņos uzreiz pateicās par profesionālu un savlaicīgu darbību visiem iesaistītajiem dienestiem – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, gan Valsts, gan Rīgas Pašvaldības policijai, visam P. Stradiņa slimnīcas kolektīvam, arī valdei, kā arī glābšanā iesaistītajām firmām – AGA, NMS Elpa, kā arī SIA Veselības aprūpes nekustamie īpašumi. Ir skaidrs, ka, tieši pateicoties medicīnas darbiniekiem, kuri uzreiz rīkojās, saņemot pirmo trauksmes ziņu par ugunsgrēku, un sāka evakuēt pacientus, neviens pacients nav cietis, tomēr nav skaidrs, kā slimnīcā, kas ir paaugstinātas uzraudzības objekts, varēja sprāgt skābekļa baloni.
Pateicība ir viena lieta, taču, kurš ir atbildīgs, lai šādu nelaimi slimnīcā nepieļautu? Tas izrietēs no izmeklēšanas. Vai ministre vērtēs Stradiņu slimnīcas valdes atbildību – pagaidām konkrētas atbildes nav. «Precīzāk varēsim komentēt, kad būs sagaidīts slēdziens par negadījumu, jo tas ir cieši saistīts ar slimnīcas līgumu ar firmām, no kurām tiek pirkts pakalpojums,» norāda I. Circene. Te ir domātas firmas, kuras piegādā slimnīcai skābekli (raidījumā Panorāma uzņēmuma AGA pārstāvji pieļāva, ka pagrabā esot atradušies arī skābekļa baloni, kuriem tur nevajadzēja būt, un balonu eksploziju izraisījis ugunsgrēks).
Vērtēs zaudējumus
Slimnīcas valde jau pašlaik izvērtē notikušo. Slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle atzina, ka valde, protams, izvērtēs visus lietas apstākļus, taču daudz kas būs atkarīgs no policijas, kura jau ir nopratinājusi darbiniekus. Viņa Neatkarīgajai apliecināja, ka šāgada februārī slimnīcā veikta ugunsdrošības pārbaude un nekādi trūkumi neesot konstatēti. Šonedēļ slimnīca plāno arī apzināt ugunsgrēka radītos zaudējumus, galvenokārt tie nodarīti korpusa pagrabstāvam, kur atradās arī saimniecības telpas, Neatliekamās medicīnas centram (tas gan jau ir sakopts un savests kārtībā, un strādā ierastajā režīmā), vairākās nodaļās izsisti logi. Citas telpas cietušas galvenokārt no piedūmojuma.
L. Sīle uzsver, ka pacientiem, kuriem ugunsgrēka dēļ piektdien atcēla operācijas vai izmeklējumus, jāsazinās ar ārstējošo ārstu vai nodaļas mediķiem un jānoskaidro, kad plānotās operācijas varētu notikt. Taču pārējais darbs no šodienas slimnīcā norit ierastajā kārtībā.