Ja nebūs papildus naudas, virkni plānveida pakalpojumu uz laiku nāksies apturēt - šādu brīdinājuma signālu pēdējos gados teju ik vasaru raida Latvijas slimnīcas, trešdien ziņo Latvijas radio.
Pacientu ir vairāk nekā piešķirtās naudas, un lielākā daļa tiek iztērēta jau pirmajā pusgadā.
Pēdējos četrus gadus kopš krīzes sākuma tā faktiski kļuvusi par sistēmu: jau gada sākumā zināms, ka naudas nepietiks, bet gada otrajā pusē budžetu pārskata un veselības nozare tomēr saņem lielāku vai mazāku papildu "piešprici" .
Gan Veselības ministrijas (VM) vadība, gan slimnīcas pamatā vaino trūcīgo un krīzē apcirpto veselības budžetu, bet izskan arī vērtējums, ka problēmas ir ne vien finansējumā, bet arī ilgtermiņa plānošanas un veselības ekonomikas metožu trūkumā.
Tukuma slimnīcā ārstiem pilnas rokas: ik dienu viņu aprūpē nonāk arvien jauni pacienti, daudzi no tiem smagā stāvoklī. No Rīgas 60 kilometru attālajā slimnīcā ik gadu ārstē ap 5000 slimnieku, bet valsts jau kopš krīzes sākuma 2009.gadā naudu paredz krietni mazākam skaitam, radio stāstījusi slimnīcas direktore Dzintra Rabkeviča.
"Mēs visu šo laiku esam veduši tādu pacietības politiku, neesam izgājuši akcijās, skaļus pretpasākumus veikuši. Esam mēģinājuši godprātīgi ārstēt visus pacientus, kas pie mums tiek atvesti ar ātro palīdzību vai griežas te paši. Pašlaik iekšējās rezerves faktiski ir izsmeltas," saka Rabkeviča.
Šādi un līdzīgi stāsti ir teju ikvienā Latvijas slimnīcā. Ārpus Rīgas esošās lokālās un reģionālās slimnīcas apvienojušās atklātā vēstulē valsts vadītājiem, aicinot veselības aprūpes finansējumu sadalīt vienlīdzīgi un pildīt valdības solījumus par veselības aprūpes budžetu četrarpus procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Daugavpils slimnīcas jaunā vadītāja Inta Vaivode norāda, ka pie tik maza finansējuma slimnīcu kārtējais sauciens pēc palīdzības ir tikai likumsakarīgs. "Ar 3,2% no IKP [veselības budžeta apjoms no IKP] praktiski nav aizlāpāms. Šie caurumi, kas gadu no gada veidojas kaut kur gada vidū, augustā vai septembrī, tuvāk gada beigām - tas ir tik likumsakarīgi, ka nevienu vairs neizbrīna. Jā, atkal ir maz naudas ieplānots, bet nāks gada vidus, tad redzēsim," uzskata Vaivode.
Arī šovasar valdība jau piešķīra papildu septiņus miljonus latu veselības aprūpei, kas gan ir piecreiz mazāk par VM prasīto un pārstrādes nenosegšot. Reģionālo un lokālo slimnīcu vadītāji uzskata, ka arī slimnīcām atvēlētā naudas daļa sadalīta netaisnīgi, jo 80% no papildu finansējuma tiks Rīgas slimnīcām.
Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs uzsver, ka līdzās finansējuma pieaugumam būtu jāmainās arī slimnīcu finansēšanas principam. "Slimnīcu vadītāji uzskata, ka ļoti labs būtu princips, kurā nauda seko pacientam. Bet Veselības norēķinu centrs [tagad - Nacionālais veselības dienests], slēdzot līgumus ar slimnīcām, piedāvā mistiskus skaitļus, kuri neatbilst pēdējo gadu ārstētajai statistikai. (..) Lielākie zaudētāji šeit ir lauku un reģionālās slimnīcas, jo ārstēto pacientu skaits ir liels, bet nauda par to netiek saņemta," situāciju raksturo Širovs.
Daugavpils slimnīcas vadītāja Inta Vaivode atzīst, ka situācija jau tagad ir tuvu dramatiskai un pusgada laikā, ārstējot neatliekamos pacientus, pārtērēti 400 000 latu. "Ļoti vienkārši - mēs nemaksājam kreditoriem, kas mums piegādā medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus. Izdzīvojam tikai pateicoties tam, ka mums ir noslēgti līgumi uz attālinātajiem maksājumiem, piemēram, uz trīs mēnešiem. Pateicoties tam, mēs vēl pagaidām varam sniegt palīdzību. Bet brīdī, kad piegādātāji pateiks - viss - un vairāk nepiegādās ne medikamentus, ne dezinfekcijas lietas, šūšanas materiālus un tā tālāk, tajā brīdī sāksies katastrofa," norāda Daugavpils slimnīcas vadītāja.
Vaivode brīdina - ja papildus naudas nebūs, tad atsevišķus plānveida pakalpojumus, piemēram, rentgena izmeklējumus, pēdējos gada mēnešos varēs saņemt tikai par maksu. Līdzīgu scenāriju pieļauj arī Tukuma slimnīcas vadītāja: "Tas neprasītu daudz. Tukuma slimnīcai tie ir maksimums 200 000, pārējiem līdzīgi. Tie nav milzīgi miljoni, kas vajadzīgi, lai sakārtotu šīs lietas."
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) gan uzskata, ka pārtērētā nauda daļēji ir arī slimnīcu pašu vaina. "Ja vidēji no tiem, kas tiek atvesti ar ātro palīdzību, 57% paliek stacionārā, tad tā saucamās "pārstrādātājas" stacionē 77%. Un tad ir jautājums - vai tiešām tur par 30% pacienti ir slimāki? Tad ir jāanalizē uz vietas, kādēļ ir par 30% vairāk smago gadījumu, kas tiek stacionēti," norāda Circene.
Viena no slimnīcām, kur slimnīcā uz ilgāku laiku ārstēties paliek Circenes pieminētie vairāk kā 70% ievesto pacientu, pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, ir Ogres slimnīca. Tās vadītājs Širovs gan ministres pārmetumiem nepiekrīt. "Slimnīcu vadītājiem ierēdņi ir daudzkārt pārmetuši, ka mēs varbūt stacionējam par daudz cilvēku vai ne tos iedzīvotājus. Bet mums Slimnīcu biedrībā pienāk žurnāli par veselības aprūpi visā ES, un tur ir tabulas, kurās var redzēt, ka nebūt mēs nestacionējam par daudz, nebūt neturam pacientus slimnīcā par ilgu un nebūt nav tas lielākais gultu skaits uz iedzīvotājiem, kāds ir ES," saka Širovs.
Cits skatījums uz notiekošo mazajās slimnīcās ir ekonomistei Daigai Behmanei. Viņa Rīgas Stradiņa universitātē vada jauno maģistra programmu "Veselības vadība" un iepriekš pati strādājusi valsts sektorā, vadot tagad reformēto Veselības ekonomikas centru. Viņas secinājums - līdzās finansējuma trūkumam veselības nozarē trūkst ilgtermiņa finanšu plānošanas: "Pieeja ir tāda, ka vienkārši vairāk naudas nav, un tiek sadalīts tik, cik ir," viņa norāda uz principu finansējuma sadalījumā.
"Latvijā veselības aprūpē lēmumi lielākoties tiek pieņemti politiski. Ļoti maz ir tādu profesionāli izsvērtu lēmumu. Mainās arī Veselības ministrijas pārvaldība, un šādu ilgtermiņa plānu veselības sistēmā principā nav. Lai izveidotu normālu attīstības plānu, tam ir jāvelta pietiekami resursi," uzsver Behmane.
"Šobrīd mums ir skaidrs, ko valsts pērk, kādas manipulācijas apmaksā, bet būtu jāievieš arī veselības ekonomikas metodes, kaut vai veselības tehnoloģiju ekonomiskā novērtēšana. Jo šobrīd investīciju politika bijusi tāda, ka īsti jau tas nav vērtēts," norāda Behmane. Piemēram, valsts ir iepirkusi dažādas dārgas tehnoloģijas, iepriekš nerēķinot, vai to iegāde vispār attaisnosies.
Tikmēr jau esošo ugunsgrēku apdzēšanai veselības aprūpei nozares vadība pašlaik liek cerības uz budžeta grozījumiem, par ko premjers un finanšu ministrs līdz šim negribēja pat dzirdēt. Tagad gan valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V) kļuvis pielaidīgāks. "Protams, Finanšu ministrijai šis papildu pieprasījums ir jāizvērtē. Ja tiek secināts, ka tas ir pamatots, un es gribētu teikt, ka zināms pamatojums šiem papildus līdzekļu pieprasījumiem ir, tad ir jāmeklē līdzekļu avoti. Ja tie ir budžeta grozījumi, tad tie ir budžeta grozījumi, vai arī citi līdzekļu avoti, ja Finanšu ministrija tādus var piedāvāt," spriež premjers.
Lai gan situācija, kad nauda veselības aprūpei gada vidū trūkst un tiek piešķirta papildu nauda, atkārtojas jau vismaz piecus gadus, tomēr veselības ministre uzstāj, ka šā gada budžetā ienākumi un izdevumi ir saplānoti ļoti labi. Šim gadam papildus vajadzētu vismaz 30 miljonus, nākamajam gadam - jau 70 miljonus latu. Prioritātes - mediķu algas, finansējums attīstībai, kas palīdzētu slimnīcām segt kredītu maksājumus, un vairāk naudas kompensējamajiem medikamentiem.