Lai gan šī gada pirmajos sešos mēnešos izveidojās 165,6 miljonu latu pārpalikums, Finanšu ministrija aicina šo ciparu vērtēt piesardzīgi, ņemot vērā to, ka lielākā daļa no šīs summas ir ES fondu maksājumi, kurus novirzīs fondu projektiem, un to, ka tradicionāli ministriju tēriņi pieaug gada beigās.
Tāpēc FM uzsver, ka budžetā šobrīd nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt ministrijām dažādām vajadzībām. Ministrija norāda, ka nodokļu ieņēmumu izpilde pirmajā pusgadā "bija salīdzinoši laba, taču tā bija atšķirīga pa nodokļu veidiem - ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem pārsniedza plānu, savukārt, patēriņa nodokļu ieņēmumi bija atbilstoši plānotajam". Lai arī situācija budžetā pēc naudas plūsmas joprojām saglabājās laba, FM atzīmē, ka jūnijā visos budžetos bija vērojams deficīts, kas samazināja uzkrāto pārpalikumu. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka nozares ministriju izdevumi pieaug tieši gada pēdējos mēnešos, un tā rezultātā gada nogalē deficīts pieaug. "Atbilstoši nozaru ministriju finanšu plāniem nekas neliecina, ka šāda budžeta izdevumu attīstība nebūs arī šā gada nogalē," atzīst Finanšu ministrija.
Konsolidētā kopbudžeta 165,6 miljonu latu pārpalikuma lielāko daļu veidoja no EK saņemtie maksājumi, kas šā gada pirmajā pusgadā ievērojami pārsniedza ES fondu līdzfinansētos izdevumus, tādējādi par 110 miljoniem latu uzlabojot naudas plūsmas budžeta bilanci. Tomēr atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai šie 110 miljoni latu nav uzskatāmi par ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi citu funkciju finansēšanai.
Finanšu ministrija norāda, ka saskaņā ar šā gada budžeta likumu vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2013. gadā noteikts 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Šobrīd, vērtējot vispārējās valdības budžeta izpildi gadā kopumā, ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jo jāņem vērā pastāvošie riski saistībā ar neskaidrību par AS "Liepājas Metalurgs" turpmāko darbību un spēju atmaksāt valsts galvoto kredītu, kā arī citi faktori, kas varētu ietekmēt budžeta izpildi," pauž FM.
FM uzsver, ka nodokļu ieņēmumu izpilde norit atbilstoši plānotajam, bet ekonomika pastāv zināmi riski, tāpēc patlaban valsts budžetā nav brīvu resursu, ko novirzīt šā gada budžeta grozījumos nozaru ministriju vajadzību segšanai. Finanšu ministrija atkārtoti aicina ministrijas rūpīgi plānot finanšu līdzekļus, kā arī spēt ar iepriekš piešķirtajiem resursiem saimnieciski realizēt likumā noteiktās funkcijas.
Jau ziņots, ka šogad jūnijā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 21,5 miljoni latu, bet pusgada laikā budžetā izveidojies pārpalikums 165,5 miljonu latu apmērā.
Jūnijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 475,6 miljoni latu, izdevumi - 497,1 miljons latu, bet finansiālais deficīts -21,5 miljons latu. Savukārt sešos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,951 miljards latu, izdevumi - 2,785 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 165,6 milj. latu. Piecos mēnešos kopbudžeta pārpalikums bija 187,1 miljons latu.