Skotijā arheologi atraduši seno cilvēku veidotu kalendāru: zemē izraktas bedrītes, ziņo "bbc.co.uk".
Zinātnieki uzskata, ka kalendāram ir vismaz 10 000 gadu, un pieļauj, ka tas varētu būt vissenākā atrastā laika skaitīšanas ietaise.
Britu arheologi t.s. Vorena laukā, netālu no Kreitas pils, Aberdīnā atraduši līniju ar divpadsmit bedrītēm, kuras, ļoti iespējams, ataino mēness fāzes un mēnešus.
Zinātnieki pieļauj, ka šo kalendāru izveidojuši seni mednieki – vācēji apmēram pirms 10 000 gadiem, agrīnā mezolīta periodā. Tādējādi kalendāra bedrītes ir aptuveni tūkstoš gadus senākas nekā līdz šim vecākās, Mezopotāmijā atrastās laika skaitīšanas ietaises.
Bedrītes bijuši ievietoti koka stabi. Bedrīšu rinda, cita starpā, ir orientēta pret saules lēkta punktu ziemas saulgriežos, tas, acīmredzot, ļāva senajiem medniekiem katru gadu savu "kalendāru" koriģēt atbilstoši reālajam astronomiskajam laikam un precīzāk saprast, kad varētu gaidīt kārtējo sezonas maiņu.
Izrakumi līdzās Kreitas pilij sākās vēl 2004.gadā, taču atradumu analīzi un izpēti četru Lielbritānijas universitāšu pētnieki pabeidza tikai tagad. Tās rezultāti patlaban publicēti žurnālā "Internet Archaeology".
"Iegūtie fakti ļauj domāt, ka mednieku un vācēju kopienām Skotijā bija gan vajadzība, gan iemaņas, lai skaitītu mēnešus un gadus, ņemtu vērā novirzes starp mēness gadu un gada laikiem, un tas viss notika 5000 gadu pirms tam, kad parādījās pirmie, mums zināmie kalendāri Tuvajos Austrumos," priecājas Birmingemas universitātes arheoloģijas profesors, izrakumu komandas vadītājs Vinss Gefnijs.
Senais kalendārs tika atklāts aerofotografēšanas laikā, kuru veica Skotijas karaliskā senatnes pieminekļu un vēstures komisija. Fotogrāfijas atklāja no zemes neredzamas, īpatnēju iedobumu pēdas laukā.
Pēc tam, 2004.-2006.gadā šajā laukā tika veikti izrakumi, kuru laikā arheologi atrada dažādas interesantas lietas, pēc tam tās tika rūpīgi analizētas.
"Izrakumi sniedza brīnišķīgu iespēju ieskatīties pagātnē, ieraudzīt pirms 10 000 gadiem dzīvojošu cilvēku kultūru. Savukārt pēdējais atklājums vēl jo vairāk papildina mūsu priekšstatus par viņu attiecībām ar laiku un debesīm," piebilst Skotijas nacionālas kultūras mantojuma fonda arheoloģe Šenona Freizere.