Krievijas Finanšu ministrija patlaban izskata iespēju rubļa kursa vājināšanai, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un papildinātu budžetu, atsaucoties uz valsts finanšu ministru Antonu Siluanovu, raksta Bloomberg.
«Pēdējo desmit gadu laikā rubļa kursa nomināls praktiski nav mainījies, bet cenas ir ievērojami augušas,» sacījis ministrs. Tas ļāvis rublim reālā izteiksmē nostiprināties, kas negatīvi ietekmē eksportētājus.
Lai šo soli īstenotu, augusta sākumā ministrija sāks iegādāties valūtas rezerves fondam, nevis Krievijas Bankā, bet tirgū. Šādu pirkumu rezultātā kurss var sarukt par 1-2 rubļiem. Sagaidāms, ka kursa vājināšanās varētu budžetam dot 190 miljardus rubļu jeb 6 miljardus ASV dolāru.
Šo soli Krievija varētu apsvērt kā alternatīvu priekšlikumam stimulēt ekonomiku ar kvantitatīvās mīkstināšanas metodi (naudas emisiju), kā to dara ASV. Tomēr šī metode Krievijā tika noraidīta, jo tāpat jau valstī ir augsts inflācijas līmenis.
Ņemot vērā importēto produktu lielo apjomu, rubļa kursa kritums varētu būt sāpīgs trieciens parastajiem pircējiem, raksta ytro.ru. Nacionālās valūtas pavājināšanās par 1-2 rubļiem nevar izmainīt pašreizējo patēriņa modeli un likt patērētājiem pāriet no importa produktu iegādes uz vietējo. Turklāt iekšzemes produktu ražošanas nozarei nav rezerves jaudu, kas ļautu ātri nomainīt savus produktus, importam kļūstot nepieejamam.
Lielās kompānijas, ieskaitot Krievijas otru lielāko banku VTB Group un pasaules lielāko alumīnija ražotāju United Co. Rusal ir aicinājušas centrālo banku samazināt bāzes likmi un piedāvāt ilgtermiņa finansējumu, lai veicinātu izaugsmi. Savukārt Krievija norādījusi, ka regulators sāks samazināt likmes tad, kad saruks inflācija. Jāpiebilst, ka maijā tā bija 7,4%, un šajā gadā Krievijas Banka mērķē uz 5-6% lielu inflāciju.
Ekonomikas izaugsme Krievijā samazinājusies līdz 1,6% pirmajā ceturksnī, līdz ar to tiek meklēti veidi, kā šo izaugsmi atdzīvināt un rubļa vērtības samazināšanās varētu būt viens no veidiem, kā to panākt, norāda Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs. Viņš skaidro, ka rubļa vērtības būtiska samazināšanās vislielāko ietekmi varētu atstāt uz tiem Latvijas uzņēmumiem, kas eksportē uz šo valsti, samazinot to konkurētspēju Krievijas iekšējā tirgū. Negatīvo ietekmi visvairāk varētu just to preču ražotāji, kuru produkcija tieši konkurē ar vietējo ražojumu.
Tā kā Krievija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem, tad arī importējošie uzņēmumi, kas norēķinās par saņemtajām precēm rubļos varētu just ietekmi – šoreiz pozitīvu, jo pērkot rubļus, par kuriem norēķināties ar piegādātājiem, tiks izmantots mazāks daudzums latu vai eiro, uzsver eksperts, piebilstot, ka, iespējams, rubļa vājināšanos jau tagad jūt vietēji uzņēmēji, jo rubļa kurss pret eiro pēdējās dienās sasniedzis vājāko atzīmi kopš 2011.gada beigām.