Nacionāli noskaņoto politiķu bieži kritizētā sistēma, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, pastāvēs arī pēc eiro ieviešanas.
Tādēļ Iekšlietu ministrija izskatīšanai valdībā ceturtdien pieteikusi Imigrācijas likuma grozījumus, kurā likumā noteiktie investīciju ”sliekšņi” no latiem pārrēķināti eiro.
Grozījumi paredz, ka, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem, trešo valstu pilsoņiem Rīgas plānošanas reģionā vai kādā no lielajām pilsētām jāiegādājas viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir vismaz 142 tūkstoši eiro. Patlaban, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, trešo valstu pilsoņiem Rīgā, Pierīgā vai lielajās pilsētās esošu nekustamo īpašumu iegādē ir jāinvestē vismaz 100 latu.
”Trūcīgāki” termiņuzturēšanās atļauju kārotāji pie atļaujas varēs tikt, par 71 tūkstoti eiro iegādājoties nekustamo īpašumu ārpus Rīgas un lielajām pilsētām. Patlaban uz termiņuzturēšanās atļauju var pretendēt tie trešo valstu pilsoņi, kuri ārpus Rīgas un lielajām pilsētām esošu nekustamo īpašumu iegādē ir ieguldījuši vismaz 50 tūkstošus latu.
Imigrācijas likumā arī plānots noteikt, ka termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas nolūkā iegādātā nekustamā īpašuma minimālajai kadastrālajai vērībai jābūt vismaz 42 600 eiro, ja īpašums atrodas Rīgā, Pierīgā vai kādā no lielajām pilsētām. Īpašumiem, kuri atrodas ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, minimālo kadastrālās vērtības ”slieksni” plānots noteikt 14 200 eiro apmērā.
Pēc eiro ieviešanas uz termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā varēs pretendēt arī tie trešo valstu pilsoņi, kuri ieguldījuši vismaz 35 500 eiro tādu kapitālsabiedrību pamatkapitālā, kuras nodarbina ne vairāk kā piecdesmit darbiniekus, kuru gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro un kuras gada laikā nodokļos nomaksā vismaz 28 450 eiro.
Tāpat termiņuzturēšanās atļaujas varēs saņemt arī par 100 tūkstošus eiro lielām investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā vai 284 500 eiro lielām investīcijām Latvijā reģistrētas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, paredz Imigrācijas likuma grozījumi.
Termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām trešo valstu pilsoņi var saņemt kopš 2010. gada. Nekustamā īpašuma tirgus darījumu asociācija aplēsusi, ka kopumā šajā laika posmā trešo valstu pilsoņi nekustamo īpašumu iegādē investējuši aptuveni 320 miljonus latu, bet uzturēšanās atļaujas ”apmaiņā” pret investīcijām nekustamajā īpašumā saņēmuši aptuveni 3700 personas, pārsvarā no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas.