Nākamnedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji tiksies ar atsevišķiem Jaunā sabiedriskā medija koncepcijas veidotājiem.
Komisijas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei nav līdz galam saprotamas vairākas nozīmīgas detaļas, viena no tām saistīta ar tā saukto galvu skaitīšanu. Proti - koncepcijā noteikts, cik daudz medijos drīkstēs parādīties politiķi, etniskās grupas, kā arī iedzīvotāji no reģioniem, vēsta Latvijas Radio.
Dažādās asprātīgās idejās sociālajos tīklos tika attīsti Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes locekļa Daiņa Mjartāna izteikumi kādā diskusijā par mediju telpu, ka esot jāievieš tā sauktā galvu skaitīšanas metode - vismaz vienai ceturtdaļai intervējamo jābūt no novadiem, vismaz vienai trešdaļai jābūt mazākumtautību pārstāvjiem, kā arī tikpat liela vieta ēterā atvēlēta politiķiem.
Kaut gan vēl vakar pats Mjartāns mēģināja attaisnoties medijiem, šodien pat uz telefonsarunu viņš piekrita ar grūtībām, sakot - ka ir pārprasts, ka tas nav viņa viedoklis, ka citējis vien koncepcijā rakstīto. Par to, vai šādas kontroles ieviešanai vispār būtu pamats, Mjartāns runā izvairīgi, saka - ne jau NEPLP to izdomāja: "Junajā medija koncepcijā strādāja 13 darba grupas ar visiem iespējamajiem ekspertiem, sabiedrisko organizāciju, raidorganizāciju locekļiem. Šis ieteikums tātad ir ekspertu ieteikums. Tauta nesaprot - mēs īstenībā esam pasūtītājs."
Kopumā ideja nav slikta, jo būtu vairāk jārāda, kas notiek Latvijas nomalēs, kā dzīvo minoritātes. Tomēr Mjartāns arī piebilst- tā ir redakcijas izvēle. Ja tai liksies, ka pareizās proporcijas jau tiek nodrošināts, izmaiņas veikt nevajadzēs. Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis saka - koncepcijā paredzētais ir kaut kas vairāk par cenzūru. " Pilnīgi no augšas noteikts šablons, ka tik vai tik drīkst, bet tik nedrīkst, ir pilnīgas muļķības un to pat par cenzūru nevar nosaukt. Bet kaut kāda līdzdalība ir vajadzīga. Šobrīd mums ir sabiedriski konsultatīvā padome, kurai būtu jāveic šīs funkcijas, jānodrošina, lai sabiedrība tiek pārstāvēta. Diemžēl, tas veids, kādā organizācija ir izveidota un darbojas, neļauj tai šo funkciju veikt."
Mediju pētnieks Sergejs Kruks norāda, ka jau mediju ētikas kodeksā ir noteikts, ka, piemēram, žurnālistu veidotajos sižetos vai citos raidījumos ir jāizskan dažādiem viedokļiem. Tomēr tik striktus nosacījumus diktēt no augšas ir nevajadzīgi: "
Žurnālistika nav preču ražošana, kur ir noteikts viens standarts, kur konveijers strādā un katru dienu izlaiž vienu standarta preci, ko var izmērīt ar lineālu, nosvērt. Žurnālistikā tā ikdienas strīdu, pretenziju un diskusiju problēma."
To, ka "galvu skaitīšana" nav īsti pareiza atzinis arī Eiropas Mediju menedžmenta asociācijas prezidents Gregorijs Lovs, sakot, ka pārāk stingri noteikumi būs nomācoši.