Latvijas pilsonību nav nemaz tik viegli iegūt. Ir praktiski neiespējami, ka pilsonība tiek piešķirta pat sabiedrībā zināmai personai bez īpašiem ieguldījumiem valsts labā, kā tas bija Krievijas gadījumā par pilsonības piešķiršanu franču aktierim Žerāram Depardjē.
Pilsonība Latvijā tiek piešķirta par īpašiem nopelniem Latvijas labā, skaidro Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Lāsma Lapinska nra.lv informē, ka Latvijā pašreiz pilsonību var saņemt naturalizācijas kārtībā, vai pēc Saeimas norīkojuma īpašos gadījumos. Pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā paredz, ka persona dzīvo ne mazāk kā 5 gadus Latvijā, prot latviešu valodu, ko atsevišķos gadījumos apliecina ar nokārtotu valodas eksāmenu, kā arī zina Latvijas valsts himnu un vēsturi.
Pilsonības piešķiršana pēc Saeimas norīkojuma attiecas uz īpašiem nopelniem valsts labā. Tādos gadījumos valodas eksāmens nav jākārto, taču latviešu valodā jārunā vismaz sarunvalodas līmenī, skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas deputāts Andis Caunītis. Komentējot Krievijas gadījumu, kad Krievijas pilsonība piešķirta aktierim Žerāram Depardjē, deputāts skaidro ar to, ka Krievijā par pilsonības piešķiršanu lemj valsts prezidents, bet Latvijā to dara Saeima balsošanas kārtībā.
Latvijā jau iepriekš ir bijuši vairāki gadījumi, kad pilsonību piešķir pēc Saeimas rīkojuma. Viens no pēdējiem šādiem gadījumiem bija 2010. gadā trimdas latviešu aktīvistei Agrai Vāgnerei, vēl senāk libānietiem Hosamam Abu Meri, sportistam Andrejam Perepļotkinam, režisoram Mihailam Gruzdovam u.c.