Aizvadītā gada pēdējā mēnesī vairāk nekā pus miljonam jeb aptuveni 540 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro, liecina pētījumu aģentūras TNS gada nogalē veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Pētījums atklāj, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir uzlabojusies iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu. Ja vēl 2012. gada oktobrī 26% iedzīvotāju bija pozitīva attieksme pret pāreju uz eiro, tad decembrī pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars bija pieaudzis par pieciem procentpunktiem, sasniedzot 31%. TNS finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule norāda, ka eiro ieviešanas atbalstītāju skaits šajā periodā palielinājās par aptuveni 90 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Attieksme pret eiro ieviešanu Latvijā uzlabojās jauniešu (15-24 gadi) vidū, cilvēkU ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū, kā arī Rīgā, Pierīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošo vidū. Joprojām vērojams, ka kopumā pozitīvāka attieksme pret eiro ieviešanu ir jauniešiem (15-24 gadi), skolniekiem, studentiem, kā arī vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem. Šajās sabiedrības grupās attieksme pret eiro ieviešanu ir ne tikai pozitīvāka, bet arī turpina uzlaboties, norāda TNS.
Tomēr cittautiešu vidū, lai arī attieksme pret eiro ieviešanu uzlabojas, joprojām valda kritiskāka attieksme nekā latviešu tautības pārstāvju vidū. Tas tiek skaidrots ar to, ka pēdējo pāris mēnešu laikā latviski raidošajos medijos tika ļoti daudz runāts par eiro ieviešanu, kamēr krieviski raidošajos medijos šādas diskusijas bija retākas. Turklāt krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū ir raksturīgi patērēt daudzus no Krievijas raidošos medijus, kuros netiek runāts par eiro ieviešanu Latvijā.
Īpaši daudz neskaidrību par eiro ieviešanas ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeni un ienākumiem ir gados vecākiem iedzīvotājiem (65-74 gadi) un attiecīgi pensionāriem. Savukārt jauniešiem (15-24 gadi), vadītājiem, vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem, iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem biežāk viss ir skaidrs un nav papildus jautājumu par eiro ieviešanu.
TNS secina, ka iedzīvotāji, kuriem ir grūtības noformulēt par eiro ieviešanu sev neskaidros jautājumus, biežāk ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību, lauku iedzīvotāji, bezdarbnieki un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra TNS veica laikā no 2012.gada 28. novembra līdz 17. decembrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1024 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu mūsu valsts iedzīvotāju viedokļus.