Vismaz 28 000 cilvēku Sīrijā ir pazuduši pēc tam, kad tos nolaupījuši karavīri vai kaujinieki, paziņojušas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, kas darbojas Sīrijā. Aktīvisti plāno iesniegt dokumentus izmeklēšanai ANO Cilvēktiesību padomei, vēsta raidsabiedrība BBC.
Aktīvistiem ir 18 000 kopš sacelšanās sākuma 2011. gada martā pazudušo cilvēku vārdi, kā arī ir zināms par vēl 10 000 pazušanas gadījumiem. "Neviens nav pasargāts no valdības apzinātās terora kampaņas," norāda tīmekļa aktīvistu grupa "Avaaz".
"Avaaz" ir savākusi liecības no sīriešiem, kuru vīrus, dēlus un meitas ar varu ir aizveduši valdību atbalstošie spēki. Viena no lieciniecēm ir Faizeha al Masri no Homsas, kuras 26 gadus vecais dēls Ahamds pazudis jau februārī. Pēdējā reizē, kad dēls zvanījis vecākiem, viņš norādījis, lai nezvana viņam ne uz šo, ne citiem telefona numuriem. Ģimene vēlāk noskaidroja, ka dēls zvanījis no telefona numura, kas pieder militārās drošības filiālei Homsā. Pēc ilgstošiem mēģinājumiem no drošības iestādēm uzzināt dēla atrašanās vietu ģimenei paziņoja, ka Ahmads ir nogalināts un apglabāts Rastanā. Tomēr ģimenei nav nekādas iespējas pārbaudīt informāciju un gūt skaidrību par radinieka likteni.
Aktīvisti stāsta, ka cilvēkus aiztur uz ielām un tie "pazūd spīdzināšanas kamerās". "Vai tā ir sieviete, kura pērk pārtiku, vai zemnieks, kurš dodas pēc degvielas, neviens nav drošībā," stāsta "Avaaz" kampaņas direktore Alise Džeja. Viņa uzskata, ka tā ir apzināta kopienu un ģimeņu terorizēšanas stratēģija. Bailes un neziņa par savu tuvinieku atrašanās vietu un likteni nomāc cilvēku domas no politiskās nevienprātības.
Organizācija Sīrijas Cilvēktiesību tīkls aprēķinājis, ka kopš sacelšanās sākumā 2011. gada martā pazuduši 28 000 cilvēku. Bet Sīrijas cilvēktiesību organizācija "Sawasya" uzskata, ka to skaits ir daudz lielāks.
"Saskaņā ar mūsu avotu no ciemiem visā Sīrijā sniegto informāciju mēs domājam, ka varētu būt pat 80 000 piespiedu kārtā pazudušu cilvēku," norāda "Sawasya" pārstāvis Muhanads al Hasani. "Cilvēkus savāc no ielas, naktīs, un kad neviens neskatās," norāda Hasani.
Režīms cilvēkus nolaupa divu iemeslu dēļ, uzskata jurists un cilvēktiesību aktīvists Muhamads Kālils no Hasakas. Tā ir iespēja tiešā veidā tikt galā ar nemierniekiem un aktīvistiem un veids sabiedrības iebiedēšanai, lai cilvēki nemēģinātu pretoties režīmam, uzskata Kālils.
Sīrijas konflikts turpinās jau kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pāraugusi bruņotā nemiernieku un valdošā prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Režīms uzsver, ka cīnās pret bruņotiem teroristiem, kurus atbalsta ārvalstis. Saskaņā ar ANO datiem, konfliktā gājuši bojā jau vairāk nekā 20 000 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji, bet nevalstiskās organizācijas ziņo par vismaz 33 000 nogalināto.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.