Tiekoties ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) zemniekiem šodien solījis virzīt koncepciju saistībā ar vietējo produktu īpatsvara palielināšanu iepirkumos, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja organizāciju pārstāvji.
"Ar ministru pārrunājām tā dēvētā "zaļā iepirkuma" ieviešanas gaitu. Ministrs jau tuvākajā laikā solīja valdībā virzīt koncepciju, kas veicinātu vietējā produkta īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iepirkumos - it īpaši pārtikas jomā," sacīja biedrības "Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Tāpat viņa norādīja, ka sarunas temats bija arī viens no Nacionālās attīstības plāna vadmotīviem, kas definē Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. Tāpat tika runāts par lauku ceļu infrastruktūras sakārtošanu.
"Iestājamies par produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Arī ministrs to atbalsta. Tomēr uzskatām, ka diskusijai par zaļo ekonomiku būtu jābūt vēl pirms plāna apstiprināšanas. Tikpat būtisks ir jautājums par lauku ceļu infrastruktūras sakārtošanu - nav iespējams to risināt tikai uz zemnieku rēķina. Ministrs piekrita, ka jāanalizē biznesa intensitāte lauku reģionos un ceļu sakārtošana jāpakārto tā vajadzībām. Šo jautājumu ministrs solīja skatīt kopīgi ar Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju," sacīja Dzelzkalēja.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis, kooperatīva "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža atzina, ka Sprūdžam un zemniekiem esot kopējs skatījums par Latvijas attīstību.
"Līdz šim darbojāmies katrs pats par sevi, tomēr kopējais skatījums ļaus pieturēties pie sasniedzamā mērķa. Tika izskatīti vairāki varianti mazo lauku ceļu sakārtošanā un uzturēšanā, kur arī lauksaimnieki ir gatavi iesaistīties pašvaldību ceļu uzturēšanas darbos, protams, savu iespēju robežās. Ministrs atbalstīja mūsu viedokli par Latviju kā valsti, kura pati var sevi pabarot. Izvirzītais attīstības plāna mērķis ir pozitīvs, bet sabiedrībai pašai ir jāvēlas to ieviest un, ik pa laikam ielūkojoties plānā, realizēt to dzīvē," atzina uzņēmējs.
Kā ziņots, lauksaimniekus neapmierina pašreizējā Nacionālās attīstības plāna versijā piedāvātais ceļu infrastruktūras modelis, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus novirzīt ceļu infrastruktūras sakārtošanai starp deviņiem nacionālās nozīmes centriem un 21 reģiona nozīmes centru, savukārt lauku teritoriju ceļu finansējumu piesaistīt no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.
Šī fonda galvenie mērķi ir uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, sakopt vidi, atbalstīt lauku novadu pārvaldību, kā arī uzlabot dzīves kvalitāti laukos, un tas tikai pastarpināti ir saistīts ar ceļu infrastruktūru, norāda zemnieki.
LLKA dibināta 2002.gada 12.aprīlī. Patlaban tajā apvienojušies 59 dažādu nozaru lauksaimniecības kooperatīvi, tostarp "Latraps", "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība", "Piena ceļš" un "Trikāta KS".
"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā un apvieno 900 biedru, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.