Savukārt atgriešanas plāni "izgaist", jo ilgāks laiks pavadīts ārzemēs. Tuvāko piecu gadu laikā atgriezties plāno 35% imigrantu, kas uzturas ārzemēs līdz vienam gadam, un tikai ap 7% to, kas dzīvo ārzemēs 5 – 11 gadus, secināts ziņojumā.

Lai arī oficiālu datu par emigrācijas apmēriem nav, jaunākās aplēses liecinot, ka 2009. un 2010.gadā katru gadu darba nolūkos no Latvijas uz kādu citu valsti ir izbraukuši aptuveni 30 000 cilvēku. Pasaules Bankas 2011.gada pārskats par naudas sūtījumiem uz izcelsmes valstīm atspoguļo, ka 2011.gadā kopumā emigrācijā dzīvo 12,2% visu Latvijas iedzīvotāju jeb 272 400 tūkstoši, kuri kopā ik gadu uz Latviju nosūta 643 miljonus ASV dolāru (334 miljoni latu), kas ir nozīmīgi Latvijas ekonomikas attīstībai.

Pēc Iedzīvotāju reģistra datiem 2011.gadā dzīvesvietu ārzemēs ir norādījušas 15 594 personas. Kaut arī oficiālā statistika neatspoguļo situāciju pietiekami reālistiski, tā liecina par to, ka emigrācija turpina pieaugt – pēc CSP datiem 2008.gadā uz dzīvi (darbu un/vai studijām vai citos nolūkos) ārzemēs pārcēlušies 6007 Latvijas iedzīvotāji, 2009.gadā – 7388 cilvēku, bet 2010.gadā – 10 702 cilvēku.

Vislielākais emigrācijas virziens joprojām ir Lielbritānija.

Starp iemesliem, kāpēc emigranti neplāno atgriezties tuvākajā perspektīvā, bez ekonomiskiem apsvērumiem bieži tiek minēti nenoteiktība, taisnīgu spēles noteikumu trūkums un vispārējā dzīves kvalitāte Latvijā.

No visiem 18–65 gadus vecajiem Latvijas iedzīvotājiem 2010. – 2011.gada mijā 9% plānoja aizbraukt tuvākajā laikā un vēl 17% pieļāva tādu iespēju, kopā veidojot 26% lielu potenciālo aizbraucēju grupu. Savukārt 2011.gadā 20% atzina, ka plāno aizbraukt ekonomisku (vai ekonomisku un citu) iemeslu dēļ un vēl 10% citu iemeslu dēļ; tā kā jautājumā nebija ierobežojuma "tuvākajā laikā", potenciālo aizbraucēju īpatsvars sasniedza 31%, secināts ziņojumā.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2011.gads bijis nozīmīgs ar to, ka Latvijas ekonomikas atveseļošanās atzīta arī starptautiski, starptautisko reitingu aģentūrām paaugstinot Latvijas kredītreitingu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas speciālistu novērtējumu IKP pieaugums 2011.gadā varētu sasniegt 5,5%.

"Vienlaikus jāatzīst, ka ne visi iedzīvotāji ir jau sajutuši mērenās ekonomiskās izaugsmes augļus, kuras lielāko efektu var vērot ražošanas sektorā. Tāpat, mājsaimniecību apsekojuma 2010.gada dati liecina par ienākumu sarukumu. Tomēr 2011.gadā bija vērojams arī stabils mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, liecinot par iekšējā patēriņa pakāpenisku atjaunošanos. Lai arī 2011.gadā samazinājās bezdarba līmenis, tas tomēr saglabājās salīdzinoši augsts," teikts ziņojumā.