“Šie cilvēki meklēja patvērumu kaimiņu valstīs,” raidsabiedrība BBC citē ANO bēgļu aģentūras pārstāvi.

Humānā situācija Sīrijas ieilgušajā konfliktā starp opozīciju un valdošo prezidenta Bašara al Asada režīmu kļūst arvien sliktāka. Civiliedzīvotāji cieš bruņoto nemiernieku un armijas kaujās, kā arī artilērijas apšaudēs uz aviācijas uzlidojumos.

Stratēģiski svarīgajā Alepo pilsētā, pār kuru jau ilgāk nekā mēnesi kontroli cenšas atgūt valdības spēki, sāk pietrūkt pārtika un citas pirmās nepieciešamības preces, bet piekļūšana atsevišķiem rajoniem ir neiespējama, norāda Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.

Pagājušajā nedēļā Sarkanais Krusts paziņoja, ka ir piegādātas pārtikas paciņas 5000 Alepo iedzīvotājiem, kā arī 2000 matrači un 1000 higiēnas preču komplekti, tomēr ar to nav pietiekami un vēl daudziem cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība.

Vēl augustā ANO ziņoja, ka Sīrijas bēgļu skaits kaimiņvalstīs ir sasniedzis 200 000.

Starptautiskā sabiedrība jau ilgstoši mēģina ierobežot asinsizliešanu Sīrijā un panākt konflikta mierīgu risinājumu, tomēr tas nav devis panākumus.

Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

ANO drošības padomes mēģinājumus ieviest sankcijas pret Sīriju jau vairākas reizes ir bloķējušas Ķīna un Krievija, kuras asi iestājas pret ārvalstu militāro intervenci valstī un aizstāv Asada režīmu. 

Lūgumu ārvalstīm militāri iejaukties konfliktā 3. septembrī izteicis opozīcijas izveidotās organizācijas "Sīrijas Nacionālā padome" līderis Abdelbasets Saida .

ASV un Lielbritānija augusta beigās brīdināja, ka varētu apsvērt iespēju par bruņotu iejaukšanos Sīrijas konfliktā, ja Asada režīms nemieru apspiešanai izmantos valstī esošos ķīmiskos ieročus.

Sīrijā jau kopš pagājušā gada marta turpinās sacelšanās pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas pārvērtusies plašā vardarbībā starp nemierniekiem un valdības spēkiem. Atbilstoši Sīrijas cilvēktiesību aktīvistu datiem šajos nemieros gājuši bojā vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.