Ukrainas iedzīvotāju vidū nav vienprātības par valsts parlamenta pieņemto un prezidenta parakstīto likumu, kas ļauj piešķirt reģionālās valodas statusu krievu un citām mazākumtautību valodām, liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Pētījumu kompānijas "RB Group" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 36% aptaujāto atbalsta jauno likumu, bet 35% ir pret to. Savukārt 24% atzina, ka viņu pozīcija pret to ir neitrāla, bet 5% nespēja noformulēt savu atbildi.
Kompānijas dibinātājs sociologs Jevgeņijs Kopatko norādīja, ka pozitīvāk pret grozījumiem valodu likumā ir noskaņoti Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāji, kur to atbalsta 55% aptaujāto, bet negatīvāk - valsts rietumu un centrālās daļas iedzīvotāji, kur pret jauno likumu iebilst attiecīgi 66% un 43% aptaujāto.
Aptaujāto domas dalās arī par likuma nozīmi valodu problēmu risināšanā Ukrainā.
38% aptaujāto atzina, ka, viņuprāt, likuma pieņemšana kopumā ir nozīmīga, 34% - ka kopumā tas nav nozīmīgi, savukārt 21% aptaujāto pozīcija šajā jautājumā bija neitrāla, bet 7% savu viedokli noformulēt nespēja.
"RB Group" laikā no 9.līdz 14.augustam aptaujāja 3117 cilvēkus visos 24 Ukrainas apgabalos un Krimas autonomajā republikā par viņu attieksmi pret jauno valodu politikas likumu.
Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments 3.jūlijā pieņēma valodu politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām. Likumu atbalstīja 248 no 450 parlamenta deputātiem. 8.augustā šo likumu parakstīja Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. 10.augustā likums stājās spēkā pēc oficiālas publicēšanas Ukrainas parlamenta oficiālajā laikrakstā.
Likums, kas nosaka valsts valodu politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas vai mazākumtautību valodas statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodām, kā arī jidišam.
Likums paredz, ka katrai no šīm valodām ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības valodas statuss, ja konkrētajā teritorijā - apgabalā, pilsētā, ciemā - šajā valodā runājošo skaits veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita. Tāpat likumā noteikts, ka ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā valodā runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par 10%.
Krievu valoda par reģionālo valodu jau ir pasludināta Harkovas pilsētā, Odesas, Zaporožjes un Doņeckas apgabalos, un citviet.
Opozīcija uzsver, ka šis likums ir vērsts pret ukraiņu kā valsts valodu. "Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, par ukraiņu valodu pilsētās varēs aizmirst," uzsvēra frakcijas "Mūsu Ukraina ‒ Tautas pašaizsardzībai" pārstāvis Oļesjs Donijs.
Laikā, kad likumprojektu izskatīja parlamentā, un arī pēc likuma pieņemšanas opozīcija pret to rīkoja protesta akcijas. Protestējot pret likuma pieņemšanu, iesniedza atlūgumu parlamenta spīkers Vladimirs Ļitvins, taču parlaments 6.jūlijā viņa atlūgumu atteicās izskatīt un 30.jūlijā atlūgumu noraidīja.
Valodas jautājums ir šķēlis Ukrainas sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido Ukrainas rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais "oranžās revolūcijas" balsts 2004.gadā.