Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir iesnieguši rekordlielu grozījumu skaitu, lai reformētu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šobrīd oficiāli ir reģistrēti jau vairāk nekā 7000 grozījumi, un EP sekretariāts prognozē, ka grozījumu skaits pārsniegs arī 8000, informēja parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.
EP deputāte no Latvijas Sandra Kalniete (V) uzskata, ka tas pierāda EP pievērsto uzmanību KLP reformai un liecina, ka par Eiropas lauksaimniecībai atvēlēto naudu norisināsies sīva cīņa.
Kalniete šā gada 11. jūlijā iesniedza grozījumus, kuri nosaka, ka neviena valsts tiešajos maksājumos nevar saņemt mazāk nekā 80% un ne vairāk kā 120% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā – 266 eiro jeb 186 latiem – par hektāru.
"Katrs no šiem grozījumiem būs jāvērtē ne tikai starp EP politiskajām grupām, bet diskusijas par grozījumiem notiks pašās frakcijās. Tas būs ilgs process, kura laikā kopā ar Baltijas valstu zemniekiem strādāšu, lai panāktu mums vēlamus rezultātus Eiropas lauksaimniecības politikā," norādīja Kalniete.
Deputāte uzsvēra, ka jau šobrīd Baltijas valstu zemnieku jautājumam EP Lauksaimniecības komitejā ir pievērsta īpaša uzmanība, jo pēdējā gada laikā ir daudz darīts, lai veidotu izpratni par negodīgiem konkurences apstākļiem.
Iesniegtos grozījumus līdz augusta beigām tulkos visās 23 Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās. Savukārt septembrī sāksies diskusijas par kompromisa grozījumiem EP Lauksaimniecības komitejā un EP politiskajās grupās.
Prognozēts, ka EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem par vienotu viedokli jāvienojas līdz šī gada beigām, lai 2013. gadā varētu sākties sarunas starp EP, Eiropas Komisiju (EK) un ES Padomi. Jaunajai KLP reformai jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.