Latvijā bez miesīgo vecāku gādības ir palicis 8101 bērns. Viņu vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, jo viņi savus bērnus situši, spīdzinājuši, mērdējuši badā vai vienkārši par tiem aizmirsuši, tā portālu "Delfi" informē Sociālo pakalpojumu aģentūra.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, cik daudz bērnu vēl arvien aug bērnunamos, tostarp arī bērni vecumā līdz trīs gadiem, un vēloties popularizēt audžuģimeņu kustību, nodibinājums "Sociālo pakalpojumu aģentūra" svētdien Vērmanes dārzā rīkos akciju: Palīdzi bērnam uzaugt ģimenē.
Latvijā ir 8101 bērns, kas palikuši bez miesīgo vecāku gādības. Mūsu valstī šobrīd darbojas 567 audžuģimenes un ap 6000 aizbildņu, par adoptētājiem pēdējos gados kļūst ap 100 ģimeņu, taču vēl arvien ap 2000 bērnu atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, viņu vidū arī aptuveni 400 bērnu vecumā līdz trīs gadiem.
"Tas ir visbēdīgākais, ka arī tik mazus bērnus ievieto bērnu namos, jo tik agrā vecumā bērns tiek psiholoģiski un emocionāli traumēts, sekas ir neatgriezeniskas" pieredzē Profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne, apvienība darbojas Sociālo pakalpojumu aģentūras paspārnē. Viņa pati kopā ar četriem saviem bērniem uzaudzinājusi piecus audžubērnus un šobrīd kopā ar citiem Alternatīvās bērnu aprūpes alianses biedriem aktīvi iestājas, lai bērnus līdz trīs gadu vecumam neievietotu institūcijās un pamazām Latvijā notiktu pāreja no bērnunamiem un bērnam draudzīgākām aprūpes formām. Latvija šobrīd ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kurā darbojas padomju tipa bērnunami, ar milzīgu bērnu skaitu (20-100 bērniem). Bērnu aprūpes iestādes ir arī citās valstīs, taču tajās mīt ap 10 bērnu, kuriem tiek nodrošināts kvalitatīvs speciālistu atbalsts.
"Pēdējos sešos gados aktīvāk attīstās audžuģimeņu un aizbildņu kustības, arī adoptētāju kļūst vairāk, taču tas joprojām ir par maz," uzsver Ārija Martukāne, sakot, ka šobrīd ir ļoti maz brīvu ģimeņu, kurās varētu ievietot visus mazuļus līdz trīs gadiem. Esošās audžuģimenes ir pārslogotas, turklāt viņām pietrūkst zināšanu, emocionāla, psiholoģiska un sociāla atbalsta no valsts, pašvaldības un līdzcilvēkiem. "Lai arī audžuģimenes saņemt atalgojumu 80 ls apmērā un uzturnaudu par katru bērniņu, lai varētu funkcionēt audžuvecākiem ir jāstrādā. Apvienot darbu ar mazo bērnu audzināšanu ir ļoti grūti, turklāt šiem bērniem ir nepieciešama īpaša aprūpe, jo viņi visi ir cietuši no vardarbības, lai tā būtu emocionāla vai fiziska" saka Ārija Martukāne.
Apvienības pamatideja ir veicināt sabiedrības izpratni par audžuģimeņu kustības nozīmību, celt viņu prestižu un profesionalitāti. "Sniedzot atbalstu audžuģimenēm, mēs palīdzam miesīgu vecāku pamestiem bērniem augt, attīstīties un kļūt par laimīgiem cilvēkiem, veidot pašiem savu ģimeni un kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem," saka Ārija Martukāne.
Svētdien pasākuma laikā Vērmanes dārzā no 12.00- 17.00 būs iespēja iegādāties īpašas nozīmītes ar saukli: "Palīdzi bērnam uzaugt ģimenē" apmaiņā pret ziedojumiem. Saziedotā nauda tiks izmantota audžuģimeņu atbalsta programmu nodrošināšanai Latvijai reģionos.
Apmeklējot Vērmanīti, varēs uzzināt visu par audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju kustībām, iepazīties ar audžuģimenēm un vērot viņu priekšnesumus koncertā, kurā audžuģimenes uzstāsies kopā dziedošajām ģimenēm.
"Lai palīdzētu bērnam uzaugt ģimenē, nav obligāti jākļūst par audžuģimeni, taču ikvienam no mums ir iespēja atbalstīt ģimenes, kas to dara," saka Sociālo pakalpojumu aģentūras vadītāja Dace Blaževiča, piebilstot, ka aģentūras mērķis ir veidot draudzīgu vidi, mudināt cilvēkus būt atsaucīgiem un caur palīdzību citiem, mainīties arī pašiem.