Šogad Muzeju naktī 2012 uz Latgales Kultūrvēstures muzeju Rēzeknē bija atnākuši 1558 apmeklētāji. Gan vietējie rēzeknieši, gan ciemiņi no tuvākas un tālākas apkārtnes „Krastmalas stāstus” ne vien vēroja un klausījās, bet arī paši stāstīja, minēja un pierakstīja, gleznoja un muzicēja, izbaudot savstarpējās satikšanās prieku.
Šī gada Latvijas muzeju vienojošā tēma „Zilā krāsa – jūra” Rēzeknē tika izstāstīta caur vairākiem stāstiem un leģendām, kas atrodami muzejā par Latgales mazo jūru – Rāznas ezeru, jo arī Rēzeknes upe, kas līkumojot tek cauri pilsētai 10 km garumā, rod savu sākumu Rāznas ezerā.
Vakars iesākās ar muzeja fotogrāfa Aleksandra Bondarenko, speciāli šai naktij veidotās, foto izstādes „Zilā” atklāšanu, kur zilās krāsas variācijas dabā, ielās un cilvēkos stāsta gan par cilvēku emocijām, gan ūdens, mākoņu un saules spēlēm.
Visu pasākuma laiku bija atvērtas vairākas radošās darbnīcas un konkursi, kur aizrautīgi iesaistījās gan mazie, gan lielie – vieni mēģināja izmērīt ūdeni dažādos traukos, citi centās atpazīt zivis, kas dzīvo Rēzeknes upē un Rāznas ezerā. Turpat blakus, mēģinot uzminēt, kāds inventārs (āķi, pludiņi, mānekļi u.c.) vajadzīgs dodoties makšķerēt, bērni reizēm pārspēja pieaugušos, kas pārsteidza un reizē pārliecināja – Latgalē ģimenēm patīk atpūta pie upēm un ezeriem. Pozitīvs sacensības gars valdīja arī zelta zivtiņu makšķerēšanas darbnīcā, kur katrs pārliecinājās, ka nav nemaz tik viegli izvilkt 5 kg zivju, jo tikai tā varēja iegūt zelta zivtiņu.
Protams, esot upes vai ezera krastā, noteikti jāmēģina atrast atbildi jautājumam – kāpēc makšķerēšana ir tik maģiska? Īsti makšķernieki filozofēja par šo tēmu un stāstīja neticamos stāstus par lielajām zivīm. Tomēr pilnīgi skaidrs tapa vien tas, ja ir zivs, tad to vajag prast arī pagatavot – katrs, kurš vēl nezināja nevienu zivju recepti, Muzeju naktī varēja norakstīt un pēc tam mājās izmēģināt. Apmainīšanās ar receptēm laikam bija jaunums, jo daudzi kautrējās „nošpikot”, tomēr savējo recepti gan ierakstīja, tāpēc mēs tagad zinām, kā gatavo „Ātro līdaku” Ezerniekos, kā „Zivju konservu kotletes” Rēzeknē, kā „Līdakas filejas ruleti” Madonā u.c.
Rēzeknes Augstskola šai naktī piedāvāja izbaudīt laivas ērtības realitātē, jo ikviens varēja nofotografēties laivā, ar kuru studenti dodas ekoloģiskajās ekspedīcijās. Kamēr vieni fotografējās, tikmēr citi veidoja kārkla sprunguļu plostiņus, lai nākamajā rītā tos laistu pa Rēzeknes upi. Ja tāds plostiņš aizpeldēs līdz Lubāna ezeram, pēc tam tālāk līdz jūrai, un kāds to atradīs Rīgas jūrmalā, tad ziniet – plostiņa stāsts ir sācies Rēzeknē.
Viens no stāstiem šai vakarā bija arī par latgaliešu tradīcijām, ko parādīja etnogrāfiskais ansamblis „Rikava” uzvedumā „Pyrmuo gonu dīna” un izstāstīja, kādi darbi jāveic, kad pavasarī pirmo reizi govis izdzen ganos, piemēram, obligāti vajag rumulēties, jo tad vasarā būs tik daudz piena, cik ūdens izlijis, bet gani un saimnieki ilgi negulēs un čakli strādās. Labi, ka vakars bija silts, jo laistīšanās ar ūdeni muzeja pagalmā bija jautra un skaļiem izsaucieniem piepildīta – gluži slapjš nebija neviens, bet ūdens svētību gan saņēma daudzi, es tai skaitā un tagad zinu, ka šovasar būšu modra un darbīga.
Veiksmīga sadarbība izveidojās ar Rēzeknes evaņģēliski luterisko draudzi, līdz ar to ikvienam bija lieliska iespēja apskatīt Rēzekni no Sv.Trīsvienības evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa 37 m augstumā, un tā kā torņa kāpnes ir diezgan šauras, tad veidojās rinda, atstājot atgriešanās iespēju citā dienā un citā laikā, bet gan jau ērģeļu mūzikas koncerts, kas izskanēja baznīcā, remdēja ilgās stāvēšanas nogurumu.
Jau otro gadu pēc kārtas Rēzeknē Muzeju nakts kulminācija sākās tieši pusnaktī, kad biedrības „Artistence” mākslinieki radīja sajūtu „jūra līdz ceļiem” gan muzicējot un improvizējot par tēmu ūdens, smiltis un vējš, gan demonstrējot video, smilšu gleznu un ūdens gleznu performances. Mākslinieki aicināja arī apmeklētājus izmēģināt zīmēt smilšu gleznas, un kā atzina jaunietis Renārs: „Tas bija kaut kas jauns un nebijis pie mums, Rēzeknē, ļoti patika, vairāk vajadzētu šādus aktīvus māksliniekus”.
„Artistences” mākslinieku smilšu un ūdens gleznu veidošanas laikā, kas tika radītas ģitāras un kahona mūzikas skaņu pavadījumā, aizturot elpu no pārsteiguma, nakts pārvērtās sapņa lidojumā un uzplauka ļaužu smaidos, skaļos aplausos un katram savos vasaras stāstos, kas vēl būs...