R.Eigims uzsāka priekšvēlēšanu kampaņu, noklusējot par saviem „sasniegumiem” mēra amatā 3

Portāla Gorod.lv rīcībā ir dokumenti, no kuriem izriet, ka 2011.gadā tika izveidota viena firma AS “Latgales pārtikas kompānija “Albatross”, kuras pamatdarbība bija konservēto zivju un zivju izstrādājumu pārstrāde, kas nav pilsētas prioritārais darbības virziens. Firmas juridiskā adrese bija reģistrēta Daugavpilī, Kr.Valdemāra ielā 1. Jāatzīmē, ka tajā laikā Daugavpils mērs bija Rihards Eigims, kurš pieņēma lēmumu piedalīties minētās AS dibināšanā, kam no pilsētas budžeta bija piešķirti daži latu tūkstoši. Jāmin, ka tajā laikā jau pastāvēja un veiksmīgi darbojās daži šajā virzienā strādājoši uzņēmumi. Tā kā dibinātajai firmai “Albatross” vajadzēja pacīnīties par vietu zem saules. 

Par firmas pārstāvi tika noteikts pats R.Eigims, kurš no domes puses dāsni atbalstīja firmu – tai tika piesķirts zemes gabals Spaļu ielā 4 uzņēmuma telpu būvniecībai, 2002.gadā R.Eigims atļāva ieķīlāt pilsētas domei piederošas akcijas, lai firma saņemtu kredītu, jo tās bilance par pagājušo gadu bija mīnuss dažai latu tūkstoši. Rezultātā, 2003.gadā pēc R.Eigima atstādināšanas no mēra amata tika uzsākts minētā uzņēmuma maksātnesēpas process. Uzņēmums tika likvidēts 2006.gadā. Kā bija rakstīts avīzē „Sejčas” («Сейчас»): Uz zemes gabala, kuru dome piesķīra firmai "Albatross" Spaļu ielā, ražošanas zonā, nekas netika uzcelts. Reģistrētajam kapitālam paredzēti 25 tūkstoši netika savākti, toties 11 tūkstoši pazūda mīklainā veidā. Vārdu sākot, dome palika ar garu degunu – nebija ne akciju, ne naudas, ne dividendu. Tikai izdevumi – Eigima komandas iecerētais jaunajai vadībai maksāja pāri trīs tūkstošiem, ieskaitot nesamaksātus nodokļus 586 latu apmērā.

Mēs interesējāmies, kāda ir deputāta pašreizēja attieksme pret pašvaldības iespējām ieguldīt naudu uzņēmumos: pēc viņa domām, pašvaldība principā varētu ieguldīt naudu uzņēmējdarbībā, taču vispirms ir jānovērtē situācija, jomas, kurās varētu gūt peļņu, rentabilitāti. Deputāts nevarēja nosaukt šīs nozares, atzīmējot, ka tādas droši vien pastāv.

Spriežot pēc iepriekšējiem gadiem, zivju pārstrāde nav tā izdevīgākā nozare, kā arī augļu un dārzeņu konservēšana, kas pirms pāris gadiem bija klupšanas akmens starp Grigoriju Ņemcovu, kurš vēlējās būvēt konservēšanas rūpnīcu, un mēru Rihardu Eigimu, kurš nevēlējās to darīt.

Kā arī rodas jautājums, kāpēc, izveidojot “Albatross”, R.Eigims risķēja bez aprēķiniem, jo firma nebija rentābla R.Eigima vadības laikā, bet pēc viņa aiziešanas no mēra amata vispāt tika slēgta? Iespējams, ka politiķis un uzņēmējs vienkārši rēķinājās ar to, ka izdevumi tiks segti uz pašvaldības rēķina. Šādā gadījumā nav svarīga debeta un kredīta attiecība.

Nobeigumā jāatzīmē, ka pašlaik politiķis aktīvi kritizē esošo vadību, taču noklusē savus nelietderīgus izdevumus pilsētas budžetā savas politiskās karjeras sākumā.