Karaliskais pitons, zaļais kokpitons, dārza žņaudzējčūska, Monas mērkaķis, sivēnastes makaks un citi eksotiskie dzīvnieki oficiāli reģistrēti Latvijā izveidotajās turēšanas vietās. Pēc likumu prasību izmaiņām, Latvijā krasi sarucis zoodārzu skaits, taču eksotisko dzīvnieku turēšanas vietu skaits gada laikā pieckāršojies. Tiesa, speciālisti atzīst, ka precīzs eksotisko zvēru skaits nav zināms, jo ne visi īpašnieki savus mīluļus ieguvuši legāli un ne visi tos reģistrē.
Šogad jūlijā Latvijā bija reģistrētas desmit eksotisko dzīvnieku - plēsēju, čūskveidīgo, krokodilu kārtas, jūras dzīvnieku un primātu - turēšanas vietas. Bet pagājušā gada pirmajā pusgadā eksotiskos dzīvniekus turēja tikai divās vietās, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dati.
Savukārt zoodārzu skaits samazinājies no 20 pagājušajā gadā līdz sešiem zoodārziem šogad. To gan noteica jaunas likumu prasības zooloģiskajiem dārziem, tai skaitā pēc iespējas lielāku dabiskās vides nodrošinājumu un publisku dzīvnieku izrādīšanu, tāpēc zvēru īpašniekiem bija jāpārreģistrējas. Pēc šīm izmaiņām Latvijā ir palikuši vien seši zooloģiskie dārzi, liecina DAP dati.
Līdz likumu izmaiņām zoodārzus, dzīvnieku kolekcijas un savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas uzskaitīja arī kopumā, un 2011.gadā Latvijā bija 27 šādas vietas. Šogad sešas no tām pārreģistrējās kā zoodārzi, bet līdz 2012. gada 1. janvārim Latvijā savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu skaits bija palielinājies līdz 30 vietām, no kuram jau piecās turēja eksotiskos dzīvniekus.
Šā gada pirmajā pusgadā savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu skaits jau bija sarucis līdz 22 vietām, taču jau deviņās no tām turēja eksotiskos dzīvniekus. Bet jūlijā bija reģistrētas vien 19 savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas, no kurām desmit vietās turēti eksotiskie dzīvnieki – karaliskais pitons, zaļais kokpitons, dārza žņaudzējčūska, Monas mērkaķis, sivēnastes makaks, brūnie lāči un polārlapsa.
14 savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas, kas nepārreģistrējās kā zooloģiskie dārzi, kļuva par "mini zoo", kuros netiek turēti plēsēji vai citi dzīvnieki, kuru turēšanu nepieļauj Dzīvnieku aizsardzības likums, skaidroja DAP pārstāve Ilona Vilne. "Mini zoo" netur savvaļas dzīvniekus un eksotiskos dzīvniekus, un tie oficiāli nav jāreģistrē ne DAP kā zooloģiskais dārzs, ne PVD, ja tajā nav ne eksotiskie, ne savvaļas dzīvnieki.
Tomēr, ja kādā no šīm kolekcijām tomēr nolemts turēt eksotiskos vai savvaļas dzīvniekus, tad tā tiek reģistrēta PVD kā savvaļas dzīvnieku turēšanas vieta, uzsvēra Vilne. Tomēr pilnīgi precīzs savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu skaits nav zināms - ja dzīvnieks nav reģistrēts PVD, tad PVD to nevar uzskaitīt un kontrolēt.
PVD portālam "Delfi" skaidroja, ka reģistrēto savvaļas dzīvnieku turēšanas vietu skaits samazinājies gan zooloģisko dārzu pārreģistrācijas dēļ, gan tāpēc, ka dzīvnieki nodoti kāda jauna īpašnieka gādībā, kurš, neskatoties uz likumā prasībām, izvēlas dzīvnieku nereģistrēt. Daži dzīvnieki miruši vai, iespējams, nonāca zooloģiskajos dārzos, kuri jau ir reģistrēti DAP.
Likumā ir noteikts, ka dzīvnieka turētājam ir jāiesniedz PVD iesniegums par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju kopā ar dzīvnieku izcelsmi apliecinošu dokumentu kopijām, taču tas, vai visos gadījumos šis likums tiek ievērots, pārbaudīt nevar.
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājs Armands Dauburs eksostisko dzīvnieku turētāja skaita pieaugumu skaidroja ar to, ka īpašnieki nolēmuši savus mīluļus oficiāli piereģistrēt, nevis to skaits Latvijā patiešām ir reāli pieaudzis. Tāpat Dauburs norādīja, ka, reģistrējot dzīvnieku, ir jāuzrāda dokumenti kur un no kā turētājs šo dzīvnieku ir iegādājies, pretējā gadījumā PVD ierosina administratīvā pārkāpuma lietu un turētājam nosaka naudas sodu.
Savukārt DAP reģistrē arī apdraudēto savvaļas sugu konvencijā (CITES) ierakstītos dzīvniekus. 2011.gadā Latvijā bija reģistrēti 542 CITES dzīvnieki. Lielākā daļa no tiem mīt oficiāli reģistrētajos zooloģiskajos dārzos, arī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, tomēr ir arī 12 privātpersonas, kuras reģistrētas CITES dzīvnieku reģistrā Latvijā – viena zemnieku saimniecība, kura reģistrējusi Apkakles pekaru, un viens uzņēmums, kurš reģistrējis zildzelteno aru.
No šobrīd 12 reģistrētajām privātpersonām astoņas dzīvniekus ir reģistrējušas pagājušajā gadā, savukārt viena persona 2010. gadā ir reģistrējusi trīs servalus un vienu karakalu.
Gan Vilne, gan Dauburs norādīja, ka privātpersona pārdot eksotiskos dzīvniekus nedrīkst.
Taču par spīti aizliegumam sludinājumu portālā "Ss.lv" jūlija vidū četri cilvēki mēģināja pārdot savus eksotiskos mīluļus – trīs karaliskos pitonus un vienu trīs gadus vecu un vairāk kā divus metrus garu Boa čūsku. Tikai viens no viņiem sludinājumā norāda, ka karaliskajam pitonam, kurš maksā 100 latus, ir visi dokumenti un CITES sertifikāts. Savukārt pitonu "ar raksturu" varot iegādāties par 50 latiem. Pitona īpašnieks portālam "Delfi" norādīja, ka viņam esot CITES sertifikāts, un uzsvēra, ka ar to pietiek, lai pitonu pārdotu. Taču Vilne norādīja, ka pitonu var nodot tālāk, taču tirgoties ar to nedrīkst.
Kāds cits sludinājuma autors par 320 latiem piedāvā iegādāties "trīs metru garu pitoniņu, kurš pieradis būt pa rokām". Savukārt trīs gadus vecu un vairāk kā divus metrus garu Boa čūsku varot nopirkt par 130 latiem.
man patik cuskas es ari gribetu,bet ne pitonu