26.jūlijā kārtējās sēdes gaitā Daugavpils domes deputāti apstiprināja pilsētas budžeta grozījumus. Pamatojoties uz nodokļu iemaksām un no valsts saņemtajiem transfēriem, tika palielinātas budžeta ienākumu un izdevumu daļas. Pret grozījumiem nobalsoja Pēteris Dzalbe, Ināra Ostrovska atturējās.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Latvijas Sandra Kalniete ir iesniegusi grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešmaksājumu izlīdzināšanai, kuri nosaka, ka neviena dalībvalsts nedrīkstēs saņemt mazāk nekā 80% un vairāk kā 120% no vidējā maksājuma lieluma Eiropā, portālu "Delfi" informēja parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.
Koalīcijā patlaban ir dažādi viedokļi par prioritātēm iecerētajos šā gada budžeta grozījumos - tiek uzsvērta nepieciešamība atbalstīt konkrētās nozares, taču politiķi arī nevēlas, lai budžeta grozījumi atsauktos uz turpmāko gadu izdevumiem.
Koalīcija pirmdien vienojusies paātrināti izskatīt grozījumus pilsonības likumā un atbalstīt tos galīgajā lasījumā jau šovasar, pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem paziņoja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība, NA).
„Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sākusi skatīt grozījumus Autortiesību likumā, šādi reaģējot uz jaunākajām norisēm sabiedrībā.
Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, ieviešot izmaiņas kārtībā, kā vēlētāji var ierosināt likumus un Satversmes grozījumus. Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.
Spānijas kompānija "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) pagaidām vēl nav sniegusi viedokli par grozījumiem līgumā, kas noslēgts ar pasažieru pārvadātāju pa dzelzceļu "Pasažieru vilciens" (PV).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 13.jūnijā, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz noteikt, ka raidorganizāciju raidījumu atskaņošana tiešraidē publiskā vietā nekomerciālos nolūkos nav traktējama kā publisks izpildījums.
Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmuma, virzīt deputātu iesniegtos grozījumus Autortiesību likumā, biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) saņēma vairāku starptautisko organizāciju iebildums šādai likumprojekta redakcijai.
Finanšu ministrija (FM) nosūtījusi Satiksmes ministrijai (SM) atzinuma vēstuli par AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes veiktajiem grozījumiem iepirkuma līgumprojektā ar Spānijas uzņēmumu "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles" (CAF), kurā informē, ka kopumā piedāvātais līgumprojekts ir atbalstāms un iepirkuma principu neievērošanas riski ievērojami mazināti.
Valdība ir konceptuāli vienojusies par grozījumiem šā gada budžetā, ko valdība un Saeima varētu pieņemt šā gada septembrī vai oktobrī, to intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Saeima šodien otrajā lasījumā paredzējusi izskatīt grozījumus pensiju likumā. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba divu nedēļu garumā no turpat 60 priekšlikumiem plenārsēdē tiks skatīti 36 priekšlikumi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šonedēļ sāks skatīt pensiju likuma grozījumiem uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” deputāti veltīs abas šonedēļ plānotās komisijas sēdes 15. un 16.maijā.
Vakar Latvijas Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemti Labklājības ministrijas izstrādāti grozījumi Likumā par pensijām. Saskaņā ar plenārsēdes protokolu, deputāti no Daugavpils sakarā ar šo likuma projektu nobalsoja dažādi: Rihards Eigims (ZZS) uz sēdi neieradās, Dmitrijs Rodionovs un Marjana Ivanova-Jevsejeva (SC) nobalsoja pret, Jānis Lāčplēsis (Vienotība) izmantoja balsojuma kartiņu, bet Inese Laizāne (TB/LNNK) grozījumus atbalstīja.
Šodien, 19.aprīlī, Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā tika pieņemti Labklājības ministrijas izstrādāti grozījumi Likumam par pensijām, kuru pamatmērķis ir palielināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem 6 gadu laikā, tas ir, līdz 2020.gadam, sākot jau ar 2014.gadu. Saskaņas centra un Zaļo un zemnieku apvienības frakcija balsoja pret grozījumiem, pārējie politiskie spēki – „Vienotība”, ZRP, nacionālradikāli un Olšteina sešinieks – par.
Valdība sākusi gatavoties vairāku simtu normatīvo aktu grozīšanai, kas būs nepieciešams, Latvijā ieviešot Eiropas vienoto valūtu eiro.
Būtiskākās izmaiņas, kas pieņemtas 2011.gada 15.decembrī ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumiem un stājās spēkā ar šī gada 1.janvāri ir sekojošas:
Darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem būs intensīvs, un tas jāpaveic iespējami īsā termiņā, taču vēl svarīgāk, lai tie būtu kvalitatīvi un risinātu pastāvošās problēmas, trešdien, 30.novembrī, uzvēra Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas deputāti.