Kā ziņots, Daugavpils pilsētas domes Attīstības departaments ir izskatījis darba grupas deputāta Jurija Zaiceva vadībā iesniegto Daugavpils jaunatnes politikas attīstības koncepciju.
Šajā sakarā visām atbildīgām instancēm, kuras tika minētas šajā koncepcijā, bija nosūtīti pieprasījumi ar lūgumu paust savu viedokli par šo dokumentu un izteikt konkrētus ierosinājumus, minēto organizāciju vidū bija arī Daugavpils Universitātes (DU) Karjeras un iniciatīvu atbalsta centrs.
Vēršoties pie pedagoģijas doktores, pētnieces un DU programmas „Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists” direktores Mārītes Kravales-Pauliņas, portāla Gorod.lv korespondents noskaidroja, kāpēc „jaunatnes” koncepcija tika atzīta par vāju un tika likts to pārveidot.
Pēc M.Kravales-Pauliņas domām, koncepcijas autori viņu pārsteidza, jo savā dokumentā aprakstīja jau sasniegtus vai daļēji sasniegtus mērķus, nepiedāvājot ieskatu iespējamos rezultātos, kurus būtu nepieciešams panākt nākotnē un kuri būtu saistīti ar darbu ar Daugavpils jauniešiem.
„Darba grupa piestrādāja pie materiāla apjoma, taču koncepcijai jābūt kvalitatīvai un konkrētai, tās rezultātiem jābūt sasniedzamiem. Piemēram, Rīgas domes darba ar jauniešiem programma 2014.-2018.gadam sastāv no 14 lapām, to veido darba izvērtējums un ieplānotie pasākumi un finansējums”, atzīmēja M.Kravale-Pauliņa.
Viņa norādīja, ka jaunas koncepcijas pamatā jābūt iepriekšējo gadu pieredzes analīzei, tajā jāiekļauj ne tikai pozitīva un negatīva pieredze, bet arī SVID analīze (stiprās un vājās puses, iespējas un draudi).
„Izskatot Daugavpils jaunatnes attīstības koncepciju 2014.-2019.gadam, nonācu pie secinājuma, ka tas ir pavirši izstrādāts dokuments, piedāvātie risinājumi nav saskaņoti ar koncepcijas mērķi un uzdevumiem, rezultāti nav reāli sasniedzami. Koncepcijā nav nepieciešams citēt valstī pieņemtos likumdošanas aktus, bet vēlams norādīt, kā, ņemot vērā šos aktus, Daugavpilī tiek rasti dažādu situāciju risinājumi.
Papildinot koncepciju ar Daugavpils pilsētas domē un tās struktūrvienībās esošo aktuālo informāciju par jauniešiem, norādot plānoto finansējumu, izvirzītos mērķus, samazinot birokrātiju un veicinot pašvaldības pieejamību jauniešiem, darba grupa varēs uzlabot Daugavpils jauniešu dzīves kvalitāti”, uzskata pedagoģijas doktore.