Kā liecina raksts, kas publicēts žurnālā Biology Letters, pie šāda secinājuma nonākuši ASV, Kanādas un Austrālijas zinātnieku grupa, kas pētīja lielo rudo ķenguru pārtikas patēriņu un ar to saistītās fiziskās darbības.
Pētījumu rezultātā zinātnieki noskaidrojuši, ka, pārvietojoties pa līdzenu vietu, ķenguru astes šiem dzīvniekiem piešķir tikpat daudz dzinējspēka kā priekšējās un pakaļējās ekstremitātes, kopā ņemot.
"Mēs atklājām, ka tad, kad ķenguri "staigā", viņi savu asti izmanto vienkārši kā kāju - kā balstu, kā pārvietošanās līdzekli un kustības pastiprinātāju. Patiesībā viņi ar asti veic tās pašas mehāniskās darbības, kādas mēs veicam ar kājām," teicis pētījuma vadītājs Maksvels Donelans no Saimona Freizera universitātes.
"Līdz šim tika uzskatīts, ka aste galvenokārt tiek izmantota kā atbalsts, kā balansieris. Mēs nebijām domājuši atklāt, cik ļoti spēcīga ir ķengura aste," medijiem stāstījis Donelans.
Lielie rudie ķenguri ir lielākā Austrālijā dzīvojošo ķenguru suga. Kad viņi ganās, viņi uz priekšu virzās ar pakaļkājām. Šo dzīvnieku kustības, kad viņi barā meklē pārtiku, šķiet neveiklas, taču patiesībā viņi it nemaz nav neizveicīgi.
Ķenguru pārvietošanās kustības pētnieki salīdzina ar skeitbordistu, kuram viena kāja atrodas uz dēļa, bet otra - šajā gadījumā aste - atsperas no trotuāra, tādā veidā palielinot kustības spēku.
Donelans ir pārliecināts, ka ķenguri ir vienīgie dzīvnieki, kas asti izmanto kā kāju. "Ķenguru astē ir 20 skriemeļi, un tie pilda cilvēka pēdas, ikru un gurnu funkcijas," rezumē zinātnieks.