Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk tekstā CSP) publicētajiem datiem, secinu, ka ekonomikas izaugsme ir jūtama, par to liecina IKP rādītājs.
Vidzeme un Latgale attīstās lēnāk nekā pārējie reģioni. Vērtējot nozares Latvijā pēc CSP datiem redzam, ka ne visas nozares strauji attīstās, pamatā straujāk attīstās apstrādes rūpniecība, kur vērojams IKP pieaugums 2013. gadā par 60% attiecībā pret 2009. gadu.Attīstība protams novērojama arī pie vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības. Savukārt lēna attīstība novērojama būvniecības nozarē un ieguves rūpniecībā.
Vērtējot piecu gadu periodu Latvijā, ir jūtama attīstība uzņēmumu tīklā. Pēc CSP datiem ir redzams, ka pieaug nodarbinātība, un samazinās krīzes izraisītais augstais bezdarbs. Jebkurā nozarē katram darbam ir jāsniedz savs pašnovērtējums, lai pēc tam var saprast nozares panākums, veiksmes un neveiksmes, pēc izvērtēšanas tad tālāk var plānot nākamā gada mērķus un uzdevumus, lai tālāk attīstītos. Lielākais uzņēmumu skaita palielinājums, protams, ir jūtams Rīgas reģionā, savukārt Latgales pusē, tas jūtams jau daudz mazāk. Iespējams pie vainas ir tas, ka ļoti daudzi darba spējīgie cilvēki izvēlas doties strādāt ārpus Latvijas robežām.
Biznesa laikraksts „Dienas Bizness” ir izdevis lielisku pielikumu „TOP 500”, kurā ik gadu tiek atspoguļota informācija par Latvijas lielākajiem uzņēmumiem. Katru gadu ekonomikas speciālisti dalās ar informāciju par augošajiem uzņēmumiem. Tiek sniegta informācija par lielākajiem uzņēmumiem visā Latvijā, kā arī atsevišķi pa reģioniem.
Latvijā no 2009. gada līdz 2012. gadam apstrādes rūpniecības pieaugums bija straujāks nekā pati ekonomikas izaugsme, līdz ar to šī nozare bija tautsaimniecības izaugsmes virzītājs. 2012. gadā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājās par 9.3%. Latgalē novērojama pārtikas/dzērienu un biodegvielas attīstība. Šeit ir attīstījies uzņēmums – „Mamas D SIA”, kuram gadu no gada pieaug apgrozījums, protams viņi palielina arī darbinieku skaitu. Pārtikas nozare arī ir pie tām nozarēm, kas Latgalē attīstās. Plašāk no tiem zināmie uzņēmumi ir „SIA Preiļu siers” un „SIA Rēzeknes Gaļas kombināts”, kuri pēc neto apgrozījuma ir reģiona TOP desmitniekā 5 gadu griezumā.
Daugavpilī gadu no gada vērojama attīstība arī mašīnbūves nozarē, kur sevi parāda „AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, kas savu neto apgrozījumu 2012.gadā palielināja par 126% attiecībā pret 2009.gadu.
Secinu, ka nozares attīstība ir atkarīga no tā, kā pareizi tiek izstrādāts rīcības plāns. Pats uzņēmums var pastāvēt palielinot savus ražošanas apjomus, un samazinot izmaksas. Katrai nozarei ir jāseko līdzi laikmetam un informācijas tehnoloģijām, lai no minimāliem izdevumiem gūtu maksimālu peļņu, kura dos iespēju attīstīties vēl vairāk.