Lai gan Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa uzvarēja Eiroparlamenta vēlēšanās, vairākas dalībvalstis nesteidzas atbalstīt tās izvirzīto kandidātu Eiropas Komisijas vadītāja amatam Žanu Klodu Junkeru, un, iespējams, pašlaik notiek tirgošanās par citu kandidātu, kurš nemaz nav uz publiskas skatuves, intervijā Latvijas Radio pieļāva Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.
Viņš norādīja, ka par ES amatiem ir interešu cīņa - dalībvalstis pret Eiropas Parlamentu, un katrs grib parādīt, ka ir ietekmīgāks, ir dažādu valstu intereses, ir valstis, kas atbalsta ciešāku ES integrāciju un federalizāciju, ir valstis, kas atbalsta vājāku ES, ir politisko spēku frakcijas, kā arī dažas biznesa un ekonomiskas intereses.
ES dalībvalstis nav vienādas, tām ir atšķirīgas intereses, turklāt iepriekš EK prezidentu izvēlējās valstu līderi, un parlaments to tikai apstiprināja, lai gan varēja pakaulēties, bet tagad jāņem vērā EP vēlēšanu rezultāts, lai gan tas nav obligātai, un dalībvalstīm nepatīk, ka EP grib parādīt lielāku ietekmi, skaidroja Kapustāns.
Pašlaik skaidrs, ka priekšroka EK vadītāja izvēlē būs ETP kandidātam, jautājums ir, vai tas būs Junkers, vai kāds cits.
Iespējams, pašlaik notiek tirgošanās par kandidātu, kurš nav uz atklātas skatuves, Junkers nav noraidīts, bet ir, protams, variants B , ka parādās cits kandidāts, pieļāva eksperts. Viņš atgādināja, ka arī iepriekš visi pirmie kandidāti „neizgāja cauri”, un arī toreiz Junkers bija viens no galvenajiem kandidātiem uz EK vadītāja amatu.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji Briselē tikušies sarunās pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, lai vienotos par nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta izraudzīšanos. Iepriekšēja vienošanās paredz, ka uz augsto amatu pretendē tā politiskā spēka kandidāts, kas savācis vislielāko balsi skaitu ES vēlēšanās. Tātad Eiropas Tautas partija, kura amatam ir izvirzījusi bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru. Taču viņa nokļūšana amatā nerādās gluda, jo pret Junkera kandidatūru iebilst vairākas valstis.
Maija nogalē visā ES ir noslēgušās EP vēlēšanas, kurās uzvarējuši ir konservatīvie - Eiropas Tautas partija, otrie sociāldemokrāti, trešie liberāļi, ceturtie zaļie un tad pārējās partijas. Taču mainās ne tikai parlaments, bet arī pēc piecu gadu darba EK, kas nozīmē, ka dalībvalstis izvirzīs savus komisārus, bet ir vairāki amati, par kuriem dalībvalstīm jāvienojas kopā ar parlamentu un viens no tiem ir Eiropas Komisijas vadītājs.
Ja līdz šim to izlēma slēgtā lokā, tad tagad kārtība ir cita un pirmo reizi savus kandidātus izvirzīja EP pārstāvētās lielākās partijas, viņi visi bija zināmi jau pirms tam, piedalījās arī publiskās debatēs un pēc iepriekšējas vienošanās Eiropas Komisijas vadītāja amats būtu jāieņem tam kandidātam, kura politiskais spēks uzvarējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un šajā gadījumā tas ir konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāvis bijušais Luksemburgas premjerministru Žans Klods Junkers.