Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķis ir novājināt Rietumus, pirmkārt, Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienību (ES), un kļūt par tā saucamās multipolārās pasaules līderi, to saprotot kā pretstatu šodienas ASV ietekmei, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Roberts Zīle.
«Latvija Putina acīs ir tikai bandinieks globālajā sacensībā, kuru var izmantot, lai pastiprinātu Eiropas Savienības un NATO novājināšanos un, iespējams, panāktu to sabrukumu,» intervijā portālam BNN norāda Zīle.
Pēc viņa sacītā, Latvija pēdējos piecos neko nav darījusi, lai nekļūtu par vājāko posmu NATO un ES rindās. «Rietumu investīcijas sarūk, bet investīciju telpu Latvijā pilnībā pārņem Krievija. Nekas nemainās pat tagad, pēc Ukrainas krīzes. Nekustamais īpašums, bankas, enerģētika, pārtikas rūpniecība – visas tās ir nozares, kurās Krievijas ietekme pēdējos gados ir pieaugusi. Pat tādu stratēģisku kompāniju kā airBaltic, Liepājas Metalurgs, Lattelecom un bankas Citadele pārdošanas procesā valdības konsultanti potenciālos investorus meklē Krievijā. Latvija nevar paļauties tikai uz NATO 5.pantu, it kā iestājoties par būtiskām sankcijām pret agresorvalsti, bet vienlaikus turpinot «taisīt biznesu» ar to,» uzskata Zīle.
Pēc EP deputāta domām, «Latvijai, līdzīgi kā citām postpadomju ietekmes valstīm ES, ir jābūt nopietnu sankciju pret Krieviju ieviešanas flagmanim. Kaut vai tāpēc, ka mēs pazīstam Krievijas impērisko eiforiju un varu, un arī tāpēc, ka mēs esam potenciāli ievainojamākā ES dalībvalsts. Pat tad, ja mūsu bizness «zaudē peļņu» īstermiņā, Kremļa ambīciju apturošu, precīzu ekonomisku sankciju instrumentu lietošana ir izšķirošs ilgtermiņa drošības pamats.»
«ES līmenī ir jāsaprot, ka dažādām dalībvalstīm ir dažāda veida biznesa intereses ar Krieviju. Tās ir sekas ilgtermiņa Krievijas stratēģijai, kura centās sadarboties ar atsevišķām ES dalībvalstīm, vājinot ES kopumā. Ir dalībvalstis, kurām izšķiroši svarīgi ir militārie kontrakti, citām – atkarība no energoresursu importa un industriālo investīciju intereses Krievijā, vēl citām – finanšu sektora ieinteresētība krievu kapitālā. Taču ES ir jāspēj atmosties un vienoti pastāvēt par savām interesēm. Lai politiski ES spētu vienoties par nopietnām ekonomiskajām sankcijām un tās neproporcionāli sāpīgi neskartu atsevišķas valstis, vispirms ir jāizstrādā principi kompensējošam mehānismam dalībvalstīm, kuru ekonomikas šādas sankcijas ietekmētu visvairāk,» tā Zīle.
BNN jau vēstīja, ka šomēnes Latvijā viesojās trīs ASV Kongresa senatori, no kuriem viens – Džons Makeins intervijā Latvijas medijiem norādījis, ka Rietumvalstu līdzšinējā vājā atbilde uz Krievijas rīcību Ukrainā var novest pie «lietām, kas var būt sliktākas». Vaicāts, vai pašreizējā situācija neliecina, ka Rietumu pasaule nav gatava nopietniem upuriem un reālām ekonomiskām sankcijām, lai apstādinātu Krievijas agresiju Ukrainā, Makeins atbildēja: «Es esmu par to ļoti norūpējies, un līdz šim [Rietumvalstu] atbilde ir bijusi ļoti, ļoti vāja. Droši, ka tā nav vērtējama kā liels spiediens pret [Krievijas prezidentu] Vladimiru Putinu.»
Tāpat arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Polijas, Ārlietu komisijas loceklis un bijušais EP viceprezidents Jaceks Sariušs-Volskis paudis uzskatu, ka pēc Ukrainas teritorijas pievienošanas Krievija ķersies pie Latvijas. «Eiropas Savienības izpratne ir tāda, ka galvenais Krievijas agresijas adresāts ir Ukraina, tomēr ne tikai tā vien. Runa ir par impērijas atjaunošanu – tādas, kāda kādreiz bija Padomu Savienība. Tas ir, runa ir par teritoriju iekļaušanu Krievijas ietekmes sfērā,» Ukrainas telekanālam Espresso TV apliecināja eiroparlamentārietis. «Dažas teritorijas tiek plānots pievienot Krievijas Federācijai, piemēram, kā tas tika izdarīts ar Krimu. Vērojam darbības, kas ļoti uztrauc, un tās skar Latviju.»
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisiju satraukušas ziņas par Latvijas austrumu pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojuma pētīšanu, ko aktīvi veic Krievija. Komisijas vadītājs Valdis Zatlers TV3 informēja, ka zondēšana notiekot slēpti, un Krieviju pamatā interesējot sabiedrības attieksme pret Krimas atņemšanu Ukrainai.
Pamatu uztraukumam vēl vairāk palielinājuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi. Viņš negaidīti atklājis, ka pirms referenduma Krimā slēpti ticis pētīts sabiedrības noskaņojums pussalā un Krievija savas tālākās darbības balstījusi uz socioloģisko aptauju rezultātiem. «Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku – viņi pēta, cik tālu drīkst iet,» skaidrojis Zatlers.
Bet viss ir pareizi, Krievija dara celu darbu. Ja sociologiskas aptaujas parada, ko cilveki grib un no ta ari rikojas Putins, tad sveta lieta, pirmkart, jaievero, ko grib cilveki. Un nevar cilveki viena regiona domat, ko vajag citam regionam. Bet es smejos aridzan par to, ka LV mediji citee makeinu, kas ir slims cilveks, kas bijis kontuzets Vjetnamas karaa un kuram nav pilns rublis. Laikam vien tapec, ka nopietni avoti nav pieejami, jo neviens nevaretu pateikt to, ko vajag un gribas dzirdet latvijas rezhimam.
Mak Keins, lai cik tas savādi kādam neliktos, vispār nepieņam nekādus lēmumus kā arī viņam patiesībā nav nekādas atbildības par savām aktivitātēm. Viņš ir šovmens sabiedriskās domas veidotājs. Viņa izteikumi tiešām ja paanalizē reizēm ir līdz debīlismam neadekvāti. Mak Keins nenes nekādu atbildību arī ASV kā garīgi slims cilvēks, bet tiek vienkārši izmantots kā balagāna klauns. Pasaulē jau ir izveidojusies politiķu grupa, kas MacKeina šovus skatās lai kārtīgi ierēktu, tā teikt atslodzei.
Tā ir tā Latvijas nelaime-pie varas tikušo mantkārība,kurai nav robežu,jo kurš tad aizsargās mūsu valsti,vai tie kas to izlaupīja un noveda tautu zemāk nabadzībā!? Pirmajās aizsargu rindās gribētu redzēt viņus,jo tiem ir ko sargāt,bet lielākai tautas daļai? Kad beidzot atņems pilsonību un iztrieks no Latvijas visus naida kūrējus un nīdējus????!!!