Drīz pēc Krimas pievienošanas Krievijas teritorijai, Daugavpili – pilsētu, kurā dzīvo vislielākais krievvalodīgo skaits valstī – bieži vien apmeklēja žurnālisti.
Turklāt pie mums brauca ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju žurnālisti, kurus interesē jautājums: „Vai Latgales, piemēram, Daugavpils iedzīvotāji nevēlas sekot Krimas piemēram?”. Vēlāk daudzi izdevumi publicēja rakstus ar nosaukumu „Daugavpils – Latvijas Krima” utt.
Pat britu laikraksts „The Daily Telegraph” publicēja rakstu, kas satrauca vietējo sabiedrību, jo tajā otrā lielāka Latvijas pilsēta tika nosaukta par Latvijas Krimu un tika izteikts pieņēmums, ka Daugavpils varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja. Turklāt tika minēts, ka Krievijas robeža atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Daugavpils.
Pēc LR aizsardzības ministra Raimonda Vējona, kurš nesen darba vizītē viesojās Daugavpilī, domām, šāda veida izteikumi vērtējami kā provokācija. Ministrs ir pārliecināts, ka Latvijā un Latgalē dzīvo īsti patrioti – cilvēki, kuri mīl savu valsti un ir tai uzticīgi.
„Nepiekrītu britu laikrakstā teiktajām par Daugavpili. Mūsu valstij ir ļoti nepieciešami cilvēki, kuri dzīvo pierobežu teritorijās, neatkarībā no tā, kādā valodā viņi runā. Valsts rūpējas par viņiem, tāpat kā par visiem valsts iedzīvotājiem, gādā par darbavietām, darba algām, pensijām un sociālām garantijām”, paziņoja aizsardzības ministrs.
R.Vējonis uzskata, ka ar šādiem izteikumiem kāds mēģina destabilizēt situāciju reģionā, tādēļ Valsts policijai un Drošības policijai jāpievēršas šiem jautājumiem. Ministrijas galva ir pārliecināts, ka šāda veida provokācijas jāpārtrauc un jāpārliecina cilvēki, ka panikai nav pamata.
Lielākajam Latgales ziņu portālam Gorod.lv pēdējā laikā arī nācās diezgan bieži komunicēt ar dažādiem žurnālistiem un atbildēt uz jautājumiem par iespējamu Daugavpils izstāšanos no Latvijas.
Ziņu portāla mediju direktore Jeļena Kuranova uzskata, ka šāda veida provokācijas publicējošie plašsaziņas līdzekļi izpilda kāda pasūtījumu. Tiek apspriesta Krievijas plašsaziņas līdzekļu neobjektivitāte, bet netiek runāts par daudzu rietumu izdevumu informāciju, par atklātu savu valstu valdības kritiku par iejaukšanos Ukrainas un Krievijas situācijās, par faktu sagrozīšanu un nevēlēšanos redzēt reālu situāciju.
„Lūk, viens piemērs: „SM: Rietumu plašsaziņas līdzekļu pret Krieviju vērstais rasisms atgādina nacisma laikus. Plašsaziņas līdzekļi izmanto Soču Olimpiskās spēles, lai plaši kritizētu Krieviju, raksta „Schweiz Magazin”. Šveices laikraksts ir pārliecināts, ka aiz šīs kritikas slēpjas pret Krieviju vērstais rasisms, kas atgādina mediju propagandu nacistiskas Vācijas laikā”.
Ar kādu mērķi tas tiek darīts, ir atklāts jautājums”, paskaidroja J.Kuranova.