Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir zināma formula, kā savu tautu turēt paklausībā, intervijā "Latvijas Avīzei" izteicies bijušais politiķis Jānis Jurkāns.
"Atceramies Putina nožēlu – lielākā XX gadsimta traģēdija bija PSRS sabrukums. Tātad – tā jārestaurē. Ukraina, Baltkrievija ir primārās zemes, kas jādabū atpakaļ savā ietekmes sfērā. Ar šādu politiku Putins jau ir iekarojis milzīgu popularitāti Krievijā, tādu, kāda viņam agrāk nav bijusi. Rietumi vāvuļo par sankcijām, bet tas vien saliedē nāciju. Arvien pieaug antirietumnieciski noskaņojumi," sacīja Jurkāns.
Viņš atzina, ka šobrīd Putins demonstrē varu, turklāt šādam attīstības scenārijam, visticamāk, ir gatavojies.
"Amerika, Eiropa krievus nemīlot. Tāpēc beidzot jāparāda zobi. Tāds noskaņojums tiek uzturēts. Zinātāji spriež, ka Putins tam gatavojies, jo pēc Gruzijas armija ir modernizēta un karavīri daudz labāk apmācīti. Krievija ir paziņojusi, ka veido nacionālo gvardi, bezmaz vai prezidenta personisku armiju. Droši vien iemesls ir bailes no Maidana Maskavā. Tas var sākties, kad izsīks miljardu krājumi, kad cilvēkiem jostas būs jāsavelk stingri ciešāk. Man gan liekas, ka Putinam ir zināma formula, kā izdzīvot arī krīzes gadījumā, kā turēt tautu bailēs un paklausībā," norādīja Jurkāns.
Tāpat Jurkāns akcentēja spēcīgo propagandu Krievijā, kas Putinam radījusi "nācijas vienotāja" tēlu.
"Tā neapšaubāmi ir zombēšana ar sekām. Putinam, sakot runu par Krimas pievienošanu, Kremļa zālē sēdēja valsts kultūras un zinātnes zieds, cilvēki ar vārdu – un, kolīdz līderis ierodas, viņu jau sveic ar ovācijām. Kā vecajos boļševiku laikos! Un šo publiku, gudrus, slavenus Krievijas ļaudis, nedzina un nespieda izplūst aplausos. Droši vien, ka nācijas vienotāja, krievu zemju pievienotāja tēls izstrādāts tik pamatīgi, ka visi to tā arī uztver un pieņem," piebilda ekspolitiķis.
Par pēdējo rindkopu - boļševiku laiki tur tā pa īstam arī nekad nav beigušies manuprāt, nu un, ja valsts kultūras un zinātnes ziedu vara uzaicina noklausīties prezidenta runu, tad viņi dabiski jūtas pagodināti un aplausi ir mazākais, ko tādā situācijā pienākas darīt. Brežņeva runām jau arī toreizējais valsts kultūras un zinātnes zieds aplaudēja, lai arī Leonīds Iļjičs nekāds nācijas vienotājs nebija.
Kur tad gudrais Jurkans bija agrak kad lida Krievam pakala