Būtu tikai apsveicami, ja tādi tūrisma objekti kā Rīgas pils un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs būtu atjaunoti un pieejami pilsētas viesiem un citiem interesentiem Rīgai esot par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Taču šobrīd nav pabeigta pat Nacionālā bibliotēka, lai cik daudz reižu bijis solīts, ka būs. Diemžēl tā ir – ar vienu roku tērējam naudu, ar otru – izdarīt līdz galam nespējam, portālam BNN norāda Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs.
«Gan Rīgas pils, gan Nacionālais mākslas muzejs bagātinātu Rīgas kultūras programmu, un tā būtu daudzveidīgāka. Taču tas aizvien ir bijis risks – sākt lielus būvdarbus saistībā ar konkrētiem termiņiem. Gadās visādi neparedzēti apstākļi, un labajām iecerēm nav lemts īstenoties,» uzsver TAVA direktors.
Vienlaikus viņš norāda, ka šobrīd nav iespējams vērtēt tūristu plūsmu uz Latviju šā gada pirmajā ceturksnī, jo statistikas dati būs pieejami tikai maija beigās. Tomēr, pēc Slokenberga sacītā, neapšaubāms ieguvums ir Rīgas un Latvijas publicitāte dažādos pasaules medijos. Piemēram, publikācijas britu laikrakstā The Guardian, franču izdevumā Lonely Planet Magasine un citos. «Kopīgiem spēkiem ar LiveRiga un nodibinājumu Rīga 2014 uzņemam daudz ārvalstu žurnālistu, un viņu pieprasījumu skaits ir daudz lielāks nekā spējam apmierināt. Marta beigās, piemēram, ar Latviju iepazinās populāra amerikāņu blogere Leslija Kārtere, bet Latgali un Vidzemi aprīļa sākumā apceļoja igauņu laikraksta Postimees žurnālists Verni Leivaks,» stāsta TAVA vadītājs.
Lūgts prognozēt, kāds šis gads būs tūrisma nozarei, Slokenbergs atzīst, ka «tas nav vienkāršs uzdevums – panākt, lai publicitāte, kādu raisījis Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, panāktu tūristu plūsmas pieaugumu un kopumā palielinātu kultūras tūrisma baudītāju īpatsvaru tūrisma patēriņā. Jautājums ir arī, vai spēsim noturēt pakalpojumu kvalitātes un cenas attiecības līdzšinējo konkurētspēju. Pastāv risks, ka varam kļūt dārgāki tirgos, kuros līdz šim bijām cenas ziņā pieejami.»
Pēc viņa sacītā, «tūrismā ievērojamu lomu spēlē ārējie faktori. Ekonomiskā situācija un tāpat arī politiskie satricinājumi pasaulē Rietumvalstu iedzīvotājus joprojām dara piesardzīgus, un tā vietā, lai naudu tērētu ceļošanai, viņi nereti izvēlas taupīšanu vai braucienus uz tuvākajām kaimiņvalstīm. Ja šāds noskaņojums saglabāsies, tas ietekmēs arī tūristu plūsmu uz mūsu valsti. Ekonomiskā izaugsme nav spoža arī NVS valstīs, tā bremzējas un var atstāt ietekmi uz ārvalstu ceļojumiem.»
«Runājot par milzīgo Krievijas tirgu, jāatzīst, kas tas vienmēr ir bijis riskants, kur strauja izaugsme mijas ar dziļu kritumu. Rubļa kursa krišanās ir nozīmīgs faktors, kam, visticamāk, būs sekas. Jau šobrīd redzams, ka situācija Krievijā ir ieviesusi korekcijas iecerēs, kuras saistījās ar darījumu tūrismu. Tautsaimniecības attīstības tempa mazināšanās Krievijā un no valsts puses spertie soļi, lai maksimāli izmantotu Soču potenciālu, var negatīvi ietekmēt Latvijas darījuma tūrisma rādītājus. Gribētos cerēt, ka konflikta tālāka eskalācija starp Krieviju un Ukrainu nenotiks, un šogad sagaidīsim vismaz tikpat lielu ārvalstu tūristu skaitu kā pagājušajā gadā,» teic Slokenbergs.
BNN jau rakstīja, ka pagājušajā gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri kopumā naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu.
Salīdzinot ar 2012.gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes, kas apliecina ieguvumu no tūrisma nozares realizētajām mārketinga aktivitātēm, kā LIVE Rīga aktivitātes, reklāmas pasākumi ārvalstīs, piedalīšanās tūrisma gadatirgos un citām.
Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.
Apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits, kas apmetušies viesnīcās un citās tūristu mītnēs, 2013. gadā pieauga par 7,5%. Visvairāk vietējo viesu apkalpoti naktsmītnēs Rīgā – 24%, Liepājā – 8,4% un Jūrmalā – 6,6%.
No kopējā ārvalstu viesu skaita 83,2% tika uzņemti Rīgā, 7,7% – Jūrmalā un 1,2% – Liepājā. Arī Latvijas ceļotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā – 28%, Jūrmalā – 9,1% un Liepājā – 9%.