Populārākās partijas martā – SC, Vienotība un ZZS

Par SC nobalstu 21,4% respondentu, lai gan februārī šo politisko spēku bija gatavi atbalstīt 19,6% vēlētāju, par "Vienotību" būtu gatavi balsot 13,6%, bet februārī - 11,9%, savukārt par ZZS balsotu 9,7% vēlētāju. Februārī par šo politisko spēku savu balsi bija gatavi atdot 9,1% iedzīvotāju.

Pieaudzis nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK atbalstītāju skaits - martā par šo politisko spēku balsotu 6,6% iedzīvotāj. Februārī savu balsi par to bija gatavi atdot 5,3% aptaujāto.

Saeimas vēlēšanās noteikto 5% barjeru nevarētu pārvarēt Ingunas Sudrabas pārstāvētais politiskais spēks - martā to atbalstīja 2,3% vēlētāju, bet februārī to vēlēšanās bija gatavi atbalstīt 2,7% respondentu. Par bijušā premjera Einara Repšes partiju "Latvijas attīstībai"martā balsotu vien 1 % vēlētāju, bet februārī par to bija gatavi balsot 2,2% aptaujāto.

Par vienu no koalīcijas politiskajiem spēkiem - Reformu partiju - martā būtu gatavi balsot 1,2% vēlētāju, bet februārī par to bija gatavi balsot 1% aptaujāto. Savukārt politiķa Aināra Šlesera vadītā partija "Vienoti Latvijai" varētu rēķināties ar 0,7% vēlētāju atbalstu, bet februārī to bija gatavi atbalstīt 0,5% vēlētāju. Vladimira Lindermana dibinātajai partijai "Zarja" martā atbalstu pauduši 0,9% vēlētāju, bet februārī - 0,8% vēlētāju, Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijai martā bijis 0,6% vēlētāju atbalsts, bet februārī to atbalstījuš 0,2% aptaujāto, bet partijai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (tagad - Latvijas Krievu savienība) atbalstu martā pauduši 0,6% velētāju, bet mēnesi iepriekš - 0,4% vēlētāju.

Savukārt 20,8% vēlētāju martā nezināja vai nebija izlēmuši, par ko balsotu. Februārī to vēl nebija izdarījuši - 33,8% vēlētāju.

Vēl 12,8% aptaujāto norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos.

"Latvijas faktu" aptauja veikta no 10.marta līdz 20.martam, un tajā piedalījās 1002 Latvijas pilsoņi.