Neraugoties uz to, ka Krievija ir izteikusi gatavību pārdzīvot Rietumvalstu sankcijas un dot ekonomisko prettriecienu, šāda soļa speršana tikai pietuvinātu gandrīz nenovēršami tuvojošos ekonomisko krīzi pašā Krievijā.
Valstī, kuras lielāko daļu eksporta ieņēmumu, līdz ar to ekonomisko attīstību nodrošina kurināmā resursi, ļoti svarīgi ir tas, pēc kāda scenārija attīstīsies situācija pasaules preču biržās. Krievijai šī situācija nav labvēlīga ne attiecībā uz naftu, ne citām izejvielām un saistībā ar to šīs valsts ekonomiskā izaugsme neatlaidīgi tuvojas nullei.
Pirmajā brīdī varētu šķist, ka notikumu attīstība saistībā ar mēģinājumiem anektēt Krimas pussalu un ar to radītā ģeopolitiskā spriedze ir labvēlīga naftas cenu izaugsmei, līdz ar to kāpinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tomēr patiesībā situācija var attīstīties pēc pilnīgi pretēja scenārija. Tiesa, sākotnēji Krievijas militāristu rosīšanās PSRS laikos pionieru nometnēm tik slavenajā pussalā bija radījusi satraukumu naftas tirgoņos un melnā zelta cena par dažiem procentiem pakāpās, taču pēdējās dienās virzība bijusi pilnīgi pretēja, un šobrīd turpinās jau pērn aizsākušās cenu samazināšanās tendences. Krievijas situāciju pasliktina arī šogad neparasti siltā ziema, līdz ar kuru pieprasījums pēc kurināmā resursiem ir bijis zemāks nekā citus gadus, kas var mazināt arī kopējos eksporta apjomus.
Diezin vai pamatots ir arī uzskats, ka ārvalstu investoru bēgšanas un augošās iedzīvotāju neuzticības izraisītais rubļa kursa kritums būs labvēlīgs eksporta ieņēmumu gūšanai, tādējādi palīdzot sakārtot arī valsts tautsaimniecību. To, kas notiek Krievijā, nevar salīdzināt ar iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā Polijā īstenoto mākslīgo zlota kursa pazemināšanu vai kaut ko līdzīgu tam, ko ASV piedzīvojusi attiecībā uz dolāru pēdējos 12 gados, kad tā kurss pret eiro ir krities vairāk nekā par 30%. Iemesls ir tāds, ka abi minētie gadījumi neizraisīja būtisku pirktspējas mazināšanos vietējā tirgū.
Ar Krieviju ir citādāk. Protams, var runāt par to, ka uzlabojas kādu atsevišķu eksportējošu uzņēmumu bilances dati, bet nevis par Krievijas ekonomiku kopumā. Kopš pagājušā gada maija, kad kaimiņvalsts valūta sāka aktīvāk izjust iedzīvotāju un investoru vēlmi to paturēt visai nelabprāt, rubļa vērtība pret eiro un dolāra valūtu grozu ir kritusies aptuveni par 20%. Kritums būtu vēl lielāks, ja nenotiktu Krievijas centrālās bankas īstenotās intervences valūtas tirgū un rubļa procenta likmju kāpināšana, kas cita starpā sadārdzina arī aizņēmumus, ekonomisko attīstību bremzējot vēl vairāk. Ja rubļa kurss sāks iziet ārpus daudzmaz kontrolējamiem rāmjiem, valsts ieguvums no eksporta būs izsakāms tikai absolūtos skaitļos, bet ko gan var līdzēt šāds naudas pieplūdums, ja tās reālā pirktspēja samazinās. Turklāt ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji atceras, ka līdz ar valūtas devalvēšanos ekonomiskās krīzes iespaidā algas netiek līdzi cenām un laika gaitā jostas jāsavelk aizvien ciešāk, tādējādi valsts ekonomisko attīstību bremzējot vēl vairāk.
Līdz ar to pati Krievija ir ieinteresēta turpināt ekonomisko sadarbību ar Rietumiem, jo katrs eksporta procents ir vitāli svarīgs, lai valsts varētu turpināt dzīvot tāpat kā līdz šim. Cita starpā ir vērts piebilst, ka tiek ievērojami pārspīlēta arī Krievijas ekonomiskā ietekme attiecībā uz Rietumiem. Kā liecina investīciju kompānijas Citadele Asset Management aprēķini, Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 1% izmaiņu atstātā ietekme caur ārējās tirdzniecības kanāliem uz eirozonas IKP sasniedz vien aptuveni 0,05 procentpunktus, savukārt attiecībā uz ASV ietekme ir aptuveni pieckārt mazāka. Latvijas gadījumā ietekme ir lielāka, taču diezin vai tā būs tik liela, lai varbūtējā attiecību saasināšanās mūsu valsts ekonomiku šogad atstātu bez pieauguma.
Mārtiņš Apinis, žurnālists