Politoloģe: Nav neviena spēlētāja, kas varētu pateikt Krievijai, ka jāsavaldās 3

«Latvijas pēdējo gadu flirtēšana ar nedemokrātiskiem režīmiem ir atstājusi novārtā to, ko sauc par demokrātijas vērtību sistēmu,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma uzsvēra Ozoliņa. Viņa norādīja, ka Latvija pēdējos gados aktīvi uzturējusi sakarus ar Centrālāzijas nedemokrātiskajiem režīmiem.

Arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa atrašanās vienā ložā hokeja spēles laikā ar Itera Latvia vadītāju Juri Savicki ir vērtējama kā šāda veida flirts un neapzināšanās, ka īstermiņa ekonomiskās intereses nav pielīdzināmas tādiem fundamentāliem jautājumiem kā valsts neatkarībai. Savā ziņā to var saukt par pašapziņas trūkumu, jo Igaunija un Lietuva attiecībās ar Krieviju allaž ir bijušas atturīgākas, līdz ar to šobrīd var atļauties skarbāku retoriku.

Tomēr kopumā, pēc viņas sacītā, Latvijas reakcija uz notikumiem Krimā ir bijusi adekvāta.

Starptautiskajā arēnā gan notikumi Ukrainā ir izgaismojuši virkni problēmu. Proti, ja Krimas nākotne jau sen bija izlemta, tad jautājums ir par Rietumu un Krievijas attiecībām. Ozoliņa uzsvēra, ka starptautiskajā politikā nav neviena spēlētāja, kas varētu pateikt Krievijai, ka vajag savaldīties. ASV savu lomu ir zaudējusi, Eiropas Savienība nav tik stipra, Vācija, Lielbritānija un Francija – to «kautrējas» izdarīt.

Ozoliņa uzsvēra, ka līdz ar Krievijas politiku Ukrainā, ir noslēdzies «tiesību normu triumfs».

Kā zināms, svētdien, 16.martā, Krimā norisinājies referendums, kurā, pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, 95,7% Krimas iedzīvotāju atbalsta pievienošanos Krievijai.