Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Valdis Dombrovskis (Vienotība).
– Kādi apsvērumi noteica jūsu atteikšanos kandidēt uz EK prezidenta amatu?
– Šajās dienās Eiropas Tautas partiju (ETP) kongresa laikā ir jāizšķiras par vienu kandidātu. Vakar man bija saruna ar Eiropas Tautas partijas prezidentūras pārstāvjiem un es informēju, kas savu kandidatūru atsaucu. Vienotības delegāti atbalstīs Žana Kloda Junkera kunga kandidatūru. Pašreiz ir skaidrs, ka ETP vajag konsolidēties ap vienu kandidātu, kuram tālāk būs jākonkurē ar citu partiju izvirzītajiem kandidātiem. No šā viedokļa, protams, es uzskatu, ka Žana Kloda Junkera kunga pieredze ir augstu vērtējama. Viņš ir pēdējā laika ilggadīgākais Ministru prezidents Eiropā. Viņš ir bijis Eirogrupas prezidents. Pieredze viņam ir ļoti liela. ETP prezidentūras sēdē es uzsvēru tos jautājumus, kas, manuprāt, šajās vēlēšanās būs svarīgi Tautas partijām, uzrunājot vēlētājus: kā no krīzes pārvarēšanas fāzes, kurā eirozona turpina atrasties, nonākt ilgtspējīgas attīstības fāzē un kāda veidā veicināt jaunu darba vietu radīšanu. ES atslēgas vārds ir konkurētspēja, un ETP piedāvājumā ir jākoncentrējas uz to, kā veicināt Eiropas konkurētspēju. Šis jautājums no ETP puses, protams, būs dienas kārtībā.
– Itālieši, spāņi, portugāļi, francūži un varbūt arī grieķi diez vai par jums balsotu tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc jūs varētu atbalstīt vācieši vai ziemeļvalstis. Tā ir jūsu īstenotā taupības politika, kas palīdzēja Latvijai izkļūt no krīzes. Vai šāda politika Eiropā tiks turpināta, un vai tā var kalpot par izaugsmes pamatu?
– Nevienam nav noslēpums, ka atbilstoši maniem uzskatiem finansiālā stabilitāte ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Es vēlētos uzsvērt, ka krīzes pārvarēšanas fāzi mēs esam pabeiguši. Paskatāmies uz budžeta deficītu Latvijā. Tas ir zem 1% no IKP! Budžeta bilance problemātiskajās eirozonas valstīs ir daudz labāka, nekā tā ir bijusi pirms diviem trim gadiem. Līdz ar to partijām ir jākoncentrējas uz tiem priekšlikumiem, kas var veicināt ekonomisko izaugsmi, ar to nedomājot budžeta deficīta palielināšanu. Ir pieņemta vesela virkne lēmumu, kurus ir jāturpina īstenot. Tie ir Fiskālas disciplīnas līgums, Ekonomiskās pārvaldības direktīva un citi. Tie iedod rāmi attiecībā uz ekonomiskās pārvaldības stiprināšanu un fiskālo disciplīnu. Nākamais solis jau ir koncentrēties uz konkurētspējas jautājumiem un to, kādā veidā mēs nodrošinām izaugsmi ES. Tad, kad es pieteicu savu kandidatūru, tāds arī bija mans galvenais vēstījums.
– Notikumi Ukrainā uzliek savu zīmogu citiem plāniem. Vai Ukrainas krīze neiniciēs vajadzību mainīt ES plānus, jo galu galā, lai palīdzētu Ukrainai, būs nepieciešamas ievērojamas finanses?
– Ukrainas krīze ienes savas korekcijas gan ES, gan šā kongresa darba kārtībā. Ja sākotnēji bija domāts, ka galvenais ETP kongresa darba kartības punkts būs Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāta izvirzīšana, tad tagad galvenais jautājums bija Ukrainas krīzes pārvarēšana. Es nedomāju, ka Ukrainas krīze būtiski ietekmēs ES ekonomisko attīstību. Ir skaidrs, ka no ES puses ir iespējas sniegt zināmu finansiālu atbalstu un nodrošināt atbalstu starptautiskā aizdevuma saņemšanai, kas, visticamāk, Ukrainai būs vajadzīgs. Ukrainai arī bez Krievijas agresijas Krimā ir ļoti nopietnas ekonomiskas problēmas. Daudz nopietnākas nekā tās, kas Latvijai bija 2009. gadā. Jaunajai valdībai būs nopietni jāstrādā, lai stabilizētu ekonomisko un finanšu situāciju. Tas acīmredzot prasīs nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Jaunā valdība ir sarežģītā situācijā, gan vērtējot notikumus Krimā, gan kopējo Ukrainas situāciju, jo iepriekšējā valdība dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un Centrālās bankas rezerves ir stipri noplicinātas.
– Cik augstam amata piedāvājumam ES līmenī esat atvērts?
– Jāsaka, ka pašreiz nekādu konkrētu plānu man šajā virzienā nav. Tālākais parādīs. Turklāt atgādināšu, ka par Ministru prezidentu es nekļuvu pirmajā nominēšanas reizē, bet trešajā reizē.
– Ko Latvijas iedzīvotājiem nozīmē kāda Latvijas pārstāvja iespējas ieņemt augstu amatu ES?
– Protams, tā vienmēr ir laba iespēja uzlabot Latvijas atpazīstamību un ES līmenī izvirzīt tos jautājumus, kas mums ir svarīgi.