Iepriekšējā saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti (NRA, 24. janvārī) par sieviešu vietu politikā un sabiedrībā izraisīja lielu lasītāju rezonansi. Tāpēc tikāmies vēlreiz, lai parunātu par vīriešu lomu un viņu motivāciju.
– Ja paskatāmies uz latviešu un pasaules tā dēvēto progresīvo mediju telpu, tad redzam, ka visu nelaimju sakne ir reliģija un ģimene, kas ir galvenais progresa traucēklis.
– Tā ir izteikti matriarhāla ideoloģija, kas ietērpta liberālisma drēbēs un domāta cilvēkiem, kam līdz liberālismam vēl augt un augt.
– Pareizi, patriarhālais dzīvesveids ir iznīdējams kā arhaisks un atpakaļrāpulīgs.
– Te ir arī terminoloģisks juceklis. Janīna Kursīte man reiz pastāstīja, ka latviešu valodā vārdi sieviete un vīrietis parādījās tikai 19. gadsimtā. Līdz tam bija tēvs, māte, māsa, brālis, sieva, vīrs utt. Kad mēs sakām apkopojoši – sieviete, tad viens domā māte, otrs – meita. Gan vīrietis, gan sieviete sastāv no daudzām lomām. Pasakot apkopojošo – sieviete, katrs var iedomāties savu lomu. Patriarhālisms un tēvs noeksaminē, vai no dēla ir izaudzis īsts nākotnes liberālis vai memmesdēliņš un boļševiks.
– Šīs dažādās lomas redz atpakaļrāpuļi. Progresīvais cilvēks neredz kaut kādas genderu lomas. Viņš redz personību, cilvēku, nevis tās mākslīgi sagudrotās pasakas par sievietēm, vīriešiem, mātēm, sievām vai vīriem.
– Šie cilvēki ir radījuši teoriju, ka tas, kas ir attīstījies pēdējos piecdesmit gados un smadzenēs aizņem ļoti maz vietas, ir spējīgs dominēt, bet viss pārējais, kas attīstījies gadu tūkstošos un tūkstošos, tiek atcelts. Ir vēlme domāt, ka cilvēku desmitiem un simtiem tūkstošu gadu ilgā pieredze neeksistē. Kā psihoterapeits no cilvēku uzvedības redzu, kā tas senais tomēr nāk ārā. Cilvēks nav tas, ko viņš par sevi domā un saka apkārtējiem. Par cilvēku runā viņa uzvedība. Sieviete domā, ka viņa ir viņas galva, viņas personība, bet vīrietis sievieti vienmēr redz no apakšas. Vīrietis vispirms redz skaistumu jeb pievilcību. Tas ir tas, kas vīrieti pie sievietes pievelk, liek tai tuvoties, lenkt, mēģināt dabūt gultā utt. Pievilcība ir instruments, ar kura palīdzību sieviete aicina vīrieti palīdzēt tai radīt bērnus. Jebkurš vīrietis reaģē tieši tādā veidā. Viņš neinteresējas, vai tev ir augstākā izglītība un izsmalcināta dvēsele, viņu interesē tūlīt pat...
– Sievietes riebumā novēršas no tādas jākļu filozofijas.
– Bet kāpēc tad viņai kosmētikas kārta, īpaši latviešu sievietei?
– Lai labi justos, lai izskatītos labāk nekā pretimnācēja uz ielas vai kolēģe pīpētavā.
– Un augstpapēžu kurpes, mini, dibena grozīšana, acu taisīšana utt.? Var jau neklausīties mani, bet paņemt un palasīt nozares klasiķi Jāni Zālīti par seksuālajiem relišeriem.
– Tas varbūt darbojas pie primitīviem tēviņiem un mātītēm, kam sekss vien prātā, bet mēs taču esam intelektuālas būtnes, kas dzīvo civilizētā sabiedrībā, kur ir citi kritēriji
– Iedomājamies garu sieviešu rindu, kur pirmā ir kāda no šodienas sievietēm un pēdējā ir pirmā ar dzemdi apveltītā būtne uz planētas pirms miljoniem gadu. Visas šīs sievietes ir dzimušas cita no citas. Ja mēs no šīs rindas paņemam vidējo, kas pārstāv šo rindu – tā ir dieviete. Šī dieviete ir katra cilvēka smadzenēs iekšā, un viņa ir visumā briesmīga. Kad skatāmies sievietes sejā, mēs redzam šo rindu. Vislabāk to redz mazi bērni, kad skatās mātes sejā. Bērns mātes sejā redz nevis tikai māti, bet dievieti. To dievieti, kura var arī nogalināt, kas pirms dažiem simtiem un tūkstošiem gadu nebija retums (kad nevarēja veikt abortu, bet saimei nebija ko ēst). Arī mūsdienās bērniem ir bailes no mātes, kas nav personiskā māte, bet dieviete, kura ir jāpielūdz, lai nenogalina, nekastrē. To mēs redzam senos reliģiskos rituālos, kuri liecina, ka cilvēkiem periodiski uznāk trauksme par to, ka dieviete dusmojas. Ir jāiet ziedot, jānomierina. Jāpaņem kaut kas vērtīgs un jānes ziedot uz birzīti, alu, templi vai kur citur. Ziedot var visu ko, un nopietnākais ir seksuālais ziedojums. Vīriešu uzvedību lielā mērā nosaka bailes nepakalpot sievietei. Ir tāds manis iedomāts autobusa tests. Ja sieviete stāv uz augšējā pakāpiena, bet vīrietis lejā, tad nav jautājuma, vai var viņai pasniegt roku, bet vai var nepasniegt un gaidīt, lai viņa izkāpj ārā pati. Ja viņa ir izkāpusi pati, tad kā vīrietis jūtas pēc tam? Sevišķi, ja viņa uz vīrieti paskatās un pirms tam nevērīgi izmetusi – nez vai te kāds vīrietis arī ir? Dievieti sievietē vīrietis ļoti jūt un baidās kļūt smieklīgs vai vājš šīs dievietes acīs, tāpēc viņš nevar neievērot šos signālus. Viņam ir jāpasaka kāds kompliments, jāpasmaida, jāgrib dabūt gultā, jāuzdāvina ziedi. 14. februāris vai 8. marts ir dienas, kad vīrieši iet masveidā ziedot un realizē šo seno kultu. Vīrietis, pirmkārt, redz dzemdi, otrkārt – dievieti un kulturālo, izglītoto sievieti tikai pēc tam.