Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aicina iedzīvotājus, kuri 16.martā pulcēsies pie Brīvības pieminekļa, nepakļauties provokācijām.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma viņa pauda, ka 16.marts atkal būs datums, kad, pēc viņas vārdiem, «draudzīgās kaimiņvalsts ideologi» centīsies parādīt Latviju sliktā gaismā.
Āboltiņa norādīja, ka policisti jau ir gatavi iespējamajām provokācijām, un būs mācījušies no pagājušā gada kļūdām. Toreiz leģionāru apvainošanai bija izmantots skaļrunis.
16.marts jeb Leģionāru atceres diena allaž bijusi diena pret kuru sabiedrība attiecas divējādi. Šogad papildus ierastajām pretrunām ir arī Latvija sabiedrības dažādā attieksme pret notikumiem Ukrainā pēdējo mēnešu laikā.
Tāpat Āboltiņa intervijā uzsvērusi, ka Krievijas mediju ierobežošana Latvijā nedrīkst notikt tikai uz Lattelecom rēķina, jo arī privātie uzņēmēji piedāvā Krievijas plašsaziņas līdzekļu informāciju.
Viņa arī pauda, ka Latvijas medijiem, kas pārraida krievu valodā, ir jābūt konkurētspējīgākiem, piemēram, Latvijas Televīzijas un TV 5 ziņu pārraidēm krievu valodā. «Tas ir naudas jautājums. Televīzijai ir vajadzīga nauda,» sacīja Āboltiņa.
Kā vēstīts, līdz ar spriedzi Ukrainā, jo sevišķi Krimā, Latvijā ir uzvirmojušas diskusijas par Krievijas mediju aizliegšanu. Krievijas plašsaziņas līdzekļiem pārmet vienpusēju notikumu atspoguļojumu un pat naida kurināšanu pret tiem, kas neatzīst Krievijas oficiālo politiku.
NEPLP saskata pārkāpumus retranslēto Krievijas kanālu un arī vietējās apraides Pirmā Baltijas kanāla ziņu saturā, atspoguļojot notikumu Ukrainā. Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants norāda – tiks izvērtēti visi pēdējo mēnešu PBK ziņu ieraksti, un jau prognozē, ka tiks konstatēti likuma pārkāpumi.
Sarežģītāk būs ierobežot Zviedrijā un Lielbritānijā reģistrēto Krievijas kanālu retranslāciju. Padome cer, ka pēc aicinājuma izvērtēt to saturu, abās valstīs varētu apturēt kanālu reģistrāciju, jo retranslācijas ierobežošana Latvijā būtu ļoti sarežģīta. Šāds variants gan nav pārāk reāls.
Valstij daļēji piederošais telesakaru operators Lattelecom nedomā minētos kanālus izņemt no pamatpakas, bet sola pievienot tai citus kanālus – tādus, kas piedāvātu alternatīvu skatījumu. To starpa ir arī kanāls Doždj, ko pārraida vien dažviet Maskavā.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ir izteikusies, ka Kultūras ministrijā nekavējoties ir jāveido Mediju nodaļa un paralēli jāsāk darbs pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma revīzijas, lai konstatētu vēl neizmantotās iespējas Latvijas mediju telpas aizsargāšanai.
Krievijas rīcība Ukrainā liek politiķiem sastapties ar realitāti un viņi vairs nešaubās, ka ir nepieciešamas izmaiņas. No Krievijas retranslētie kanāli situāciju Ukrainā atspoguļo no Krievijas interešu viedokļa, un tas kaitē Latvijas interesēm, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.