Ar stabili siltu februāri ir noslēgusies 2013.-2014. gadu kalendārā ziema. Tās vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija -1,2 grādi pēc Celsija, kas ir 2,7 grādus augstāk par ilggadīgo vidējo rādītāju.
Tādējādi šī bijusi 16.siltākā ziema ilggadīgajā datu rindā un viena no siltākajām 21.gadsimtā, dalot 2.-3.vietu ar 2006.-2007. gadu kalendāro ziemu, BNN uzzināja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem vissiltākais laiks bijis 1924.-1925. gadu kalendārajā ziemā (+1,0 grāds), bet otrā siltākā bijusi 2007.-2008. gadu ziema (+0,8 grādi). Visaukstākās ziemas rekords nemainīgi pieder 1941.-1942. gadu kalendārajai ziemai, kad vidējā gaisa temperatūra bija -9,8 grādi.
21.gadsimtā ar -6,7 grādiem aukstākā bijusi 2009.-2010.gadu ziema.
Nokrišņu daudzuma ziņā 2013.-2014. gadu kalendārā ziema bijusi tuva normai (98% no ilggadīgā vidējā), bet šie nokrišņi visbiežāk nebija sniega veidā. Tāpat kā 2007.-2008. gadu ziemā, arī aizvadītajā, decembra, janvāra un februāra mēnešu vidējais sniega segas biezums Latvijā bija tikai viens centimetrs. Arī viena no visbagātākajām ar sniegu kalendārajām ziemām bijusi šajā gadsimtā – 2010.-2011. gadā, kad trīs ziemas mēnešu vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 24 centimetri.