Krievija pēc karavīru un militārās tehnikas vienību skaita ir otra ietekmīgākā superlielvara pasaulē – uzreiz aiz ASV. Ja skatās situāciju "uz papīra", tad Ukraina, militārā spēka ziņā ieņem vietu tikai otrajā desmitniekā pasaulē. Salīdzinājumam - daži skaitļi, kas aptuveni iezīmē abu valstu teorētisko militāro spēku samēru.
Aktīvajā dienestā esošo cilvēku skaita ziņā Krievijai ir teju pieckārtīgs pārspēks – vairāk nekā 750 tūkstoši karavīru pret Ukraiņu armijas 130-160 tūkstošiem.
Tomēr vispirms jāskatās uz Krievijas Rietumu un Dienvidu kara apgabaliem, kuru atbildības zona ir teritorijas uz austrumiem no Ukrainas. Šeit Krievijas rīcībā ir aptuveni 240 tūkstoši karavīru jeb 20 brigādes katrā no kara apgabaliem, liecina The Guardian apkopotie dati.
Krievijai ir arī iespaidīga aktīvā armijas rezerve – vairāk nekā 2,4 miljoni cilvēku. Šajā ziņā Krievija vairākkārt pārtrumpē arī Amerikas Savienotās Valstis. Ukrainas aktīvā armijas rezerve ir lēšama aptuveni miljona cilvēku apmērā.
Tāpat pamatīgs pārspēks Krievijai ir tehnikas vienību ziņā. Rietumu un Dienvidu kara apgabalos dislocētas 38 gaisa spēku eskadriļas, kopā aptuveni 700 kaujas lidaparāti, tostarp piecas kaujas helikopteru eskadriļas ar teju 40 uzbrukuma helikopteriem. Ukrainas gaisa spēki šajā pozīcijā pretī var likt vien aptuveni 200 kaujasspējīgus lidaparātus.
Tāpat Rietumu kara apgabalā atrodas arī viena tanku divīzija, bet visas Ukrainas armijas rīcībā ir divas tanku brigādes, liecina The Guardian apkopotie dati.
Konkrēti Krimā Krievijai lēšams divkārtīgs pārspēks. Tur, pamatojoties uz noslēgto līgumu par Krievijas kara flotes atrašanos Krimā, atrodas trīs jūrnieku brigādes (ne vairāk kā 25 tūkstoši karavīru), viena kaujas zemūdene un pieci karakuģi. Ukraiņu spēki Krimā lēšami 14,5 tūkstošu vīru apmērā. Tāpat Sevastopolē atrodas 10 Ukrainas karakuģi.
Jau vēstīts, ka situācija Krimā pēdējo dienu laikā izvērtusies īpaši saspīlēta pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins parlamenta augšpalātai prasījis atļauju Ukrainas teritorijā ievest un izmantot karaspēku, ko arī saņēmis.
Situācja turpina sarežģīties. Pirmdien, 3.martā, radio Brīvība ziņo, ka Krievijas bruņoto spēku karavīri Krimā sagrābuši vairumu militāri stratēģisko objektu.
Gan ASV prezidents Baraks Obama personīgi, gan Eiropas Savienība un NATO Krievijas rīcību atklāti un asi nosodījusi, draudot ar diplomātiskām un ekonomiskām sankcijām.
Vācijas kanclere Angela Merkele pēc NATO ārkārtas sanāksmes svētdien, 2.martā, aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskus novērotājus.
Tāpat pirmdien Ukrainas vicepremjers paziņojis, ka Ukraina meklē iespējas slēgt robežu ar Krieviju, lai nepieļautu provokatoru un krievu aktīvistu iebraukšanu no Krievijas.