Piecu bērnu tēvs Māris trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē norādīja uz problēmām, kas no emigrācijas atbraukušajiem bērniem rodas ar latviešu valodas apguvi. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) norādīja, ka šiem bērniem nav iespējams paredzēt citādākus eksāmenus nekā pārējiem skolēniem un atbalsts pamatā būtu jāsniedz skolas līmenī, ziņo LETA.
Tēvs, kurš bija vērsies pie deputātiem, norādīja, ka, atrodoties ārpus Latvijas, viņa bērniem nebija iespēja apgūt latviešu valodu arī tālapmācībā, turklāt valodas zināšanas pasliktinājis apstāklis, ka bērni dzīvo jauktā ģimenē un latviešu valoda bērniem nav mātes valoda.
Atgriežoties Latvijā, Māra bērniem bijušas problēmas sākt mācības latviešu valodā, jo trūka vārdu krājuma, lai saprastu visus vēstures tekstus. Viņam neesot plašu iespēju ar bērniem sarunāties latviski, jo, lai varētu apgādāt ģimeni, Māris strādā Zviedrijā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule norādīja, ka skola, kurā mācās no emigrācijas atbraukuši bērni, var veikt atbalsta pasākumus. Ģimenes galva skaidroja, ka skola ir atsaucīga un viņam pretenziju pret to nav. Viņa bērni arī piedalās tādās interešu izglītības aktivitātēs kā skautu nometnes un mākslas skolas pasākumi.
Māris norādīja, ka krievu valodas plūsmas skolēniem eksāmenos izmantotais teksts ir labāk uztverams nekā latviešu valodas plūsmas skolēnu eksāmenos iekļautais variants. Druviete skaidroja, ka šajā gadījumā ir runa par 9.klases eksāmenu, kurā ir atšķirības attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmu.
Ministre uzsvēra, ka nav iespējams ļaut kādai grupai kārtot citādākus eksāmenus, jo tas būtu pretrunā ar eksāmenu ideju. Latvijā ir viena valsts valoda un nevar būt runa par kādiem izņēmumiem satura vai valodas ziņā, domā politiķe.
Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS), uzrunājot Druvieti, sacīja, ka ir svarīgi dot pareizu signālu par to, kā Latvijā tiek sagaidīti cilvēki, kas atgriežas no dzīves ārvalstīs. "Latviešu valoda ir svēta, bet bērniem, kas nāk no šādas vides, ir jānāk pretī," uzsvēra Brigmanis.
Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece Dace Dalbiņa izteicās, ka Māra dēlam, kuš mācās 9.klasē, viņai būtu grūtāk sniegt atbalstu, taču varētu palīdzēt viņa mazākajiem bērniem ar interaktīvo ābeci un valodas rotaļām. Viņa akcentēja, ka skolās ienāk ļoti daudzveidīgi bērni un skolotājiem ir jābūt gataviem ar viņiem strādāt individuāli.
Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks norādīja, ka skola ir jāaicina izveidot literatūras sarakstu, kuru Māra bērniem lasīt. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka tāpat šajā jautājumā varētu lūgt palīdzību vietējai pašvaldībai. Ražuks plāno uz kādu no nākamajām sēdēm aicināt Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai šo jautājumu pārrunātu kontekstā ar reemigrācijas plānu.