Mednieki un vācēji, kas Eiropas teritorijā dzīvoja, pirms tur bija parādījusies lopkopība, bija melnīgsnēji, zilām acīm un nav varējuši paciest laktozi.
Kā liecina raksts jaunākajā žurnāla "Nature" numurā, pie šāda secinājuma nonākusi ģenētiku grupa no Spānijas, Dānijas un ASV, kurai izdevies pilnībā nolasīt pirms aptuveni astoņiem tūkstošiem gadu dzīvojuša vīrieša genomu.
Cilvēks, kura genoms tika pētīts, dzīvojis pirms 7,7 līdz 7,9 tūkstošiem gadu, un viņa skelets kopā ar vēl kāda vīrieša mirstīgajām atliekām tika atrasts La Braña-Arintero alā Spānijas ziemeļos 2006. gadā.
Spriežot pēc dažiem gēniem, kas atbild par cilvēka pigmentāciju, zinātnieki secinājuši, ka senajam medniekam bija tumsnēja ādas krāsa un tumši mati, kas nav raksturīgi vēlākajiem eiropiešiem.
Savukārt vīrieša acis bijušas gaiši pelēkas vai zilas - tas ir ļoti rets salikums mūsdienu eiropiešu vidū. (Ziemeļu tautu gaišā ādas krāsa tiek uzskatīta par evolucionāru pielāgošanos, kas palielina D vitamīna izstrādāšanos no augu valsts pārtikas provitamīniem.)
Pēc pētījuma autoru vārdiem, pirmo eiropiešu tumšā ādas krāsa skaidrojama ar to, ka viņu ēdienkartē lielākoties bija gaļa, no kuras vitamīnus viņi uzņēma jau gatavā veidā.
Vēlāk, jau pēc lopkopības (un līdz ar to augu valsts pārtikas) izplatīšanās, ziemeļu platuma grādu iedzīvotājiem tumšā ādas krāsa kļuva bīstama.