Kalifornijas universitātes zinātnieki apgalvo, ka viņiem izdevās noskaidrot, kādēļ vienas ģimenes locekļi pieturas pie vienādiem „gulēšanas” ieradumiem.
Saskaņā ar jaunā pētījuma rezultātiem mūsu ieradumi, kuri dalās uz agru gulētiešanu un agru pamošanos rītausmā vai aizmigšanu pēc pusnakts un aktivitāti dienas otrajā pusē, ir atkarīgi no mūsu gēniem.
Kalifornijas universitātes eksperti ir pārliecināti, ka tieši gēni sadala cilvēkus tādos tipos kā pūces un cīruļi.
Neiroģenētiķis Luijs Ptačeks, kurš piedalījās pētījumā, saka, ka mehānismu izprašana, kuri nosaka cilvēka hromosomu tipu, palīdzēs cilvēkiem uzzināt, kādā diennakts laikā viņu darba spējas ir augstākas, un līdz ar to organizēt veselīgāku dzīvesveidu.
„Patīk mums vai nepatīk, bet vecāki mums saka, kad jāiet gulēt, jo mūsu bioloģisko ritmu ietekmē gēni, kurus viņi mums ir iedevuši”, – viņš paziņoja intervijā Lielbritānijas korporācijai BBC.
Pēc neiroģenētiķa vārdiem mums visiem ir iekšējais pulkstenis, kurš sastāv no tūkstošiem nervu šūnu, kuras atrodas hipotalāmā. Šī starpsmadzeņu daļa kontrolē visas organisma funkcijas: no hormonu izdalīšanās līdz temperatūras regulācijai un ūdens lietošanai, informē portāls Daily Mail.
„Varētu gaidīt, ka visu cilvēku iekšējais pulkstenis strādās pēc vienāda grafika, bet tas nenotiek, – spriež zinātnieks. – Tādēļ pasaulē ir cīruļi un pūces. Un tas pierāda faktu, ka ekstremālu pūču ģimenēs tika konstatētas mutācijas vienos un tajos pašos gēnos”.
Neiroģenētiķis pastāstīja, ka uz domu par hromosomu tipu pētījumiem viņu pamudināja kolēģis Kriss Džonss, kurš pastāstīja par 69 gadus vecu paziņu, kurš ir uztraukts par agro pamošanos.
„Mēs uzreiz atzinām, ka tā ir stipra ģenētiska pazīme, un, izmeklējot vīrieti, mēs hromosomas galā konstatējām gēnu ar mutāciju”, – paskaidroja Luijs Ptačeks.
Viņam piekrīt arī Sarejas Miega klīnisko pētījumu centra profesors Derks Jans Deiks: „Ja jūs esat ātrā pulksteņa īpašnieks, tad jums patīk strādāt no rīta, ja lēno – jūs būsiet aktīvi daudz vēlāk”.