Lielākoties visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks – 39% no visām trūcīgajām ģimenēm. Turklāt vairumam trūcīgo ģimeņu nav atkarību problēmu un 72 % ģimeņu vecāki izturas atbildīgi pret bērnu labklājību.
Nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas kā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz 3 cilvēki, no kuriem 1 vai 2 ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem (67% no visām mājsaimniecībām). Lielākajā daļā no šīm mājsaimniecībām bērniem ir tikai viens vecāks. Gandrīz puse jeb 42% no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus. Tas secināts Labklājības ministrijas pasūtītā pētījumā "Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums".
39% gadījumu bērnus audzina viens vecāks, kurš nestrādā, 19% - bērnus audzina viens vecāks, kurš strādā, bet 16% bērnu audzina abi vecāki, no kuriem strādā tikai viens, 14% bērnus audzina abi vecāki, kuri nestrādā. Tie vecāki, kuri strādā algotu darbu, pamatā nodarbināti tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Raksturīgi, ka šīs ģimenes trūcīgas ģimenes statusu saņem ilgstoši.
Gandrīz visas trūcīgās mājsaimniecības saņem ģimenes valsts pabalstu, vairums saņem arī dzīvokļa pabalstu īres vai/un komunālo pakalpojumu segšanai, kā arī pārtikas pakas.
Liela daļa ģimeņu izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus šī brīža trūcīgās ģimenes statusa laikā. Minētās ģimenes nav aktīvas brīvā laika pasākumu apmeklētājas, tomēr ir aktīvas līdzdarbības pienākumu veikšanā.
Pētījuma datus ņems vērā, pilnveidojot sociālās palīdzības sistēmu, padarot to mērķētāku un uz pierādījumiem balstītu, lai mazinātu bērnu nabadzību. Ministrija secinājusi, ka nepieciešams izstrādāt īpašus atbalsta pasākumus ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem. Efektīva būtu arī atbalsta grupu veidošana, kurās trūcīgajām mājsaimniecībām ar bērniem būtu iespēja apgūt, atjaunot vai uzlabot sociālās prasmes.