Desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā vakar atbalstīja triju opozīcijas partiju lēmumu tautas nobalsošanas ceļā panākt prezidenta Viktora Janukoviča un pašreizējā parlamenta atlaišanu, bet sākotnēji miermīlīgais mītiņš līdz ar krēslas iestāšanos pārauga vardarbīgās sadursmēs ar miliciju.
Protesta demonstrācija bija atbilde uz pagājušonedēļ parlamentā steidzami un, pēc opozīcijas domām, neleģitīmi pieņemtajiem grozījumiem virknē likumu, kas ierobežo vārda brīvību un tiesības protestēt.
Protesti Kijevas centrā turpinās jau kopš novembra nogales, kad V. Janukovičs negaidīti atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar ES, taču tagad Eiromaidans ieguvis jaunu impulsu. Ceturtdien prezidentam lojālais parlamenta vairākums (Reģionu partija, komunisti) vienā balsojumā, turklāt neizmantojot balsošanas kartītes, bet vienkārši paceļot rokas, apstiprināja grozījumus
21 likumā un valsts kriminālkodeksā, nosakot lielāku atbildību par protesta akciju rīkošanu. Neraugoties uz Eiropas un ASV politiķu aizrādījumiem, ka šie grozījumi ir nedemokrātiski un nonāk pretrunā ar Ukrainas saistībām, ko valsts uzņēmusies, iestājoties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un Eiropas Padomē, jau piektdien V. Janukovičs parakstīja grozījumus.
«Šiem grozījumiem stājoties spēkā, nekāds Eiromaidans vai tam līdzīgas protesta akcijas vairs nebūtu likumīgas,» norāda NEWSru.com, tāpēc nav pārsteigums, ka vakardienas protesta akciju opozīcija uztvērusi kā savu izšķirošo cīņu. «Es gaidu izlēmīgus un radikālus soļus no mūsu opozīcijas. Mums vairs nav izvēles – vai nu mēs uzvarēsim, vai arī ieslīgsim diktatūrā,» sarunā ar Reuters stāstījis Luckas iedzīvotājs Serhijs Nelipovičs, kurš Kijevas Neatkarības laukumā jeb maidanā uzturas jau kopš novembra beigām. Līdzīgs noskaņojums valdījis arī citu maidana dalībnieku vidū, ļaudis opozīcijas līderiem pārmetuši neizlēmību un vilcināšanos visu iepriekšējo nedēļu garumā, tāpēc triju partiju – Batjkivščina, UDAR un Svoboda – vadītāju (Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka) pasludinātais rīcības plāns uztverts ar lielām ovācijām.
V. Kļičko paziņojis, ka opozīcija izsludina prezidenta ārkārtas vēlēšanas, piebilstot, ka to godīgai sarīkošanai nepieciešams veikt izmaiņas Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā. Tāpat viņš vērsies pie militārpersonām, aicinot bruņotos spēkus nekavējoties pāriet opozīcijas pusē, un pavēstījis par vispārējā streika nepieciešamību. Savukārt O. Tjagņiboks rosinājis sākt veidot «tautas varas struktūras» un vākt parakstus to leģitimizācijai. Opozīcijas rīcības plānā, kas publiskots Batjkivščina interneta mājaslapā, arī norādīts, ka opozīcija neatzīst «tā sauktos likumus», kas tika pieņemti parlamentā, jo tie esot pretrunā ar Ukrainas konstitūciju un vērtējami tikai un vienīgi kā valsts apvērsuma mēģinājums. Opozīcijas partijas arī uzstājušas uz nepieciešamību sarīkot tautas nobalsošanu par neuzticības izteikšanu V. Janukovičam un tiem deputātiem, kuri atbalstīja grozījumus likumā, tāpat mudināts sasaukt Konstitucionālo sanāksmi, kuras uzdevums būtu pieņemt jauno valsts pamatlikumu.
Tiesa, pastāv bažas, ka visas šīs prasības paliks tikai deklarāciju līmenī, jo V. Janukoviča administrācija skaidri likusi saprast, ka negrasās piekāpties opozīcijai. Ukrainas ārlietu ministrija jau kritizējusi ārvalstu politiķus par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, savukārt Reģionu partijas deputāti skaidrojuši, ka jaunie likumi ir analogi tiem, kas ir spēkā daudzās rietumvalstīs. Opozīcijas vienīgais ierocis pašlaik ir masu manifestācijas, un tai atliek vien cerēt, ka tās piespiedīs prezidentu un parlamenta vairākumu piekāpties.
Šādā situācijā iniciatīvu mēģinājis uzņemties Eiromaidana radikālais spārns – pēc vairākkārtējiem aicinājumiem vairāki tūkstoši cilvēku vakar devušies uz valdības ēku kvartālu ar mērķi ieņemt parlamentu un ministru kabinetu. Lai gan V. Kļičko brīdinājis, ka tas ir bīstami, bet O. Tjagņiboks sūdzējies par provokatoriem, kuri iesūtīti demonstrantu rindās, sadursmes ar miliciju nav izdevies novērst. Kiyiv Post vakar pievakarē vēstīja, ka milicija izmantojusi asaru gāzi, bet demonstrantiem izdevies aizdedzināt vairākus milicijas autobusus. UNIAN gan uzsver, ka sadursmēs iesaistījies tikai neliels skaits no Eiromaidana dalībniekiem. Interesanti, ka aplēses par to, cik cilvēku vakar pulcējušies Kijevas centrā un pauduši neuzticību prezidentam, parlamentam un valdībai, ievērojami atšķiras. Laikraksts Ukrainskaja Pravda vēstījis par pusmiljonu demonstrantu, UNIAN vēsta, ka to skaits bijis aptuveni 100 000, bet iekšlietu ministrijas preses centra paziņojumā vēstīts par «ne vairāk kā 10 000 demonstrantu».
***
UKRAINĀ PIEŅEMTIE LIKUMU GROZĪJUMI PAREDZ:
- Mītiņu un demonstrāciju dalībniekiem aizliegts slēpt seju zem maskām vai šallēm, valkāt ķiveres vai nēsāt līdzi individuālās
pašaizsardzības līdzekļus, to skaitā baloniņus ar gāzi.
- Masu akciju dalībniekiem nepieciešams saņemt milicijas atļauju, lai uzstādītu teltis, skatuves, skaņu pastiprinošas ierīces. Sods draud ne tikai pārkāpējiem, bet arī tiem, kas viņiem netieši palīdzējuši, piemēram, piešķirot transportu vai aparatūru, atļaujot izmantot savas telpas.
- Bez saskaņošanas ar autoinspekciju automašīnu šoferiem aizliegts braukt kolonnās, kurās ir vairāk nekā pieci transportlīdzekļi.
- Cietumsods līdz pat sešiem gadiem draud tiem, kuri piedalījušies valsts iestāžu ieņemšanā, šo ēku bloķēšana paredz sodu līdz pieciem gadiem cietumā.
- Palielināti sodi par ekstrēmistisku darbību un aicinājumiem gāzt pastāvošo varu. Ja šādus aicinājumus izsaka amatpersona vai tie tiek izplatīti masu medijos, vainīgajam draud līdz pat septiņiem gadiem ilgs ieslodzījums.
- Interneta vietnēm, kas nodarbojas ar informācijas sniegšanu, jāreģistrējas kā masu informācijas līdzekļiem un jāsaņem attiecīga licence – pretējā gadījumā to īpašniekiem draud administratīvais sods.
- Interneta pakalpojumu sniedzējiem pēc speciāli izveidotas komisijas prasības (bez tiesas lēmuma) jābloķē pieeja tiem interneta resursiem, kas nodarbojas ar informācijas sniegšanu, taču nav reģistrējušies kā masu informācijas līdzekļi.
- Sabiedriskajām organizācijām, kas saņem finansējumu no ārzemēm, jāreģistrējas kā ārzemju aģentiem, tām regulāri jāatskaitās valsts iestādēm par to, kā izmantots no ārzemēm saņemtais finansējums, kā arī jāmaksā peļņas nodoklis.
- Mobilo sakaru operatoriem, pārdodot SIM karti, jānoslēdz līgums, kurā norādīti klienta pases dati.
- Palielināti sodi tiem, kuri nelikumīgi vāc, glabā un izplata konfidenciālu informāciju par tiesnešiem un tiesībsargājošo struktūru darbiniekiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem.