Sandra Kalniete, Roberts Zīle un Krišjānis Kariņš ir tie politiķi, kuri ar savu līdzšinējo darbu Eiropas Parlamentā ir mācējuši visspilgtāk pierādīt piemērotību Latvijas interešu aizstāvībai.
Tiesa, tikpat lielu uzticību vēlētāji būtu gatavi izrādīt arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam, aizsardzības ministram Artim Pabrikam un žurnālistam Andrejam Mamikinam, ja kāds no viņiem startētu vēlēšanās.
24. maijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās iedzīvotāji starp simtiem kandidātu meklēs tos, kuri spētu mazās Latvijas balsi padarīt sadzirdamu Eiropas Savienības saimē. Kā zināms, šobrīd mūsu valsti Eiropas Savienības centrālajā aparātā pārstāv deviņi parlamentārieši, taču reorganizāciju rezultātā nākamajiem pieciem gadiem Latvijai tiks atvēlēti tikai astoņi krēsli Briselē.
Gan patriotisms, gan merkantili apsvērumi
Lai gan eiroparlamentārieša darbs ir ārkārtīgi atbildīgs un nogurdinošs, vairākums Latvijas politiķu tomēr labprāt uzņemtos šos pienākumus, uzskatot sevi par pietiekami profesionāliem. Tiesa, par iemeslu šādai degsmei ir ne vien vēlme aiztāvēt dzimtenes intereses, bet arī daudz prozaiskāki argumenti. Proti, došanās uz Briseli katram Latvijas politiķim ir milzīgs karjeras lēciens, kā arī nenovērtējams materiālais atspaids. Sasniedzot Latvijas politiskās arēnas augstāko punktu – Saeimu vai valdību –, deputāta makā ik mēnesi ieripo vien nedaudz vairāk kā 1200 latu, savukārt ikviens ierindas Briseles deputāts katru mēnesi saņem 8000 eiro lielu atalgojumu, kā arī apmaksātus komandējumus, reprezentācijas izdevumus u. tml. Tieši tādēļ jau pusgadu pirms vēlēšanām starp Latvijas politiķiem ir sākusies neklātienes plūkšanās par tiesībām kandidēt uz Eiropas Parlamenta vietām.
Mirskis un Šadurskis – nepārliecina
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis pētījumu par to, kuras personālijas Latvijas iedzīvotāji uzskata par vispiemērotākajām darbam Eiroparlamentā. Starp šā brīža parlamentāriešiem vispārliecinošāk sevi ir apliecinājusi Sandra Kalniete (Vienotība), kuru par piemērotu Eiropas Parlamenta deputātes amatam atzinuši 49,9% aptaujāto. Nākamie novērtētākie ir Nacionālās apvienības pārstāvis Roberts Zīle (37,3%), kā arī Vienotības politiķi Krišjānis Kariņš (33,7%) un Inese Vaidere (31,7%). Vērtējuma skalas vidusdaļā atrodas kādreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) ar 24,3% respondentu atbalstu, savukārt kreisā flanga pārstāvji Tatjana Ždanoka un Alfrēds Rubiks spējuši izpelnīties tikai attiecīgi 23,8 un 21% vēlētāju atzinību. Saskaņā ar SKDS aptauju visvājāk ar līdzšinējo darbu Briselē sevi ir apliecinājuši kādreizējais izglītības ministrs, Vienotības politiķis Kārlis Šadurskis (14,7%) un Saskaņas centra pārstāvis Aleksandrs Mirskis (17,3%). Jāpiebilst, ka tieši par A. Mirski Eiroparlamenta gaiteņos tiek ironizēts kā par nenotveramo deputātu, kuru ieraudzīt vaigā piecu gadu laikā ir izdevies tikai retajam.
Vēlētāji uzticas arī citiem
EP mandāts nevienam nav pielaulāts un milzīgas konkurences apstākļos pašreizējiem eiroparlamentāriešiem par kāroto krēslu nāksies krietni vien pacīnīties ar jaunpienācējiem. Vēlētāji uzskata, ka ne mazāk veiksmīgi par S. Kalnieti Latviju Briselē varētu pārstāvēt arī Ventspils pašvaldības vadītājs A. Lembergs (49,5%), aizsardzības ministrs A. Pabriks (32,4%), tāpat arī žurnālists A. Mamikins (24,9%) un Saskaņas centra Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (20,5%). Jāpiebilst, ka tieši A. Klementjevs tiek saukts par potenciālo SC lokomotīvi Eiroparlamenta vēlēšanās.
Kā zināms, sadarbību ar A. Rubiku SC ir noraidījusi, kas nozīmē, ka vecajai gvardei būs jāmeklē cita platforma startam vēlēšanās. Tikmēr balsotāju uzticību pagaidām nav izdevies iekarot Zaļo un zemnieku savienības pārstāvei Ivetai Grigulei, kura jau vairākus mēnešus pati sevi aktīvi popularizē kā patieso Latvijas patrioti. Neraugoties uz reklāmu un publikāciju gūzmu, I. Griguli par piemērotu darbam Briselē atzīst tikai 10,6% respondentu, iekams viņas partijas biedri Andris Bērziņš un Kārlis Seržants pat bez reklāmas ir uzrādījuši krietni labāku rezultātu (18,5 un 16,3%).