Oktobrī savas dibināšanas 25. gadskārtu svin Lietuvas atmodas kustība „Sajūdis”, kas astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā veda Lietuvu uz neatkarību.
Par „Sajūdža” tapšanas dienu tiek uzskatīts 1988.gada 3.jūnijs, kad uz apspriedi Lietuvas Zinātņu akadēmijas zālē Viļņā pulcējās pustūkstotis inteliģences pārstāvju, kuri ievēlēja 35 cilvēku iniciatīvas grupu.
Kustības dibināšanas kongress notika tā paša gada oktobra beigās. Sākotnēji „Sajūdis” par savu mērķi pasludināja Lietuvas kultūras atmodu, demokratizāciju un ekonomisko patstāvību. Vēlāk tas ieņēma patstāvīgu politisko nostāju un 1989. gada 16. februārī, Lietuvas neatkarības atjaunošanas 71.gadadienā, pasludināja, ka centīsies panākt, lai valsts atkal kļūtu neatkarīga. Tieši „Sajūdža” deputātu balsis toreizējā Lietuvas Augstākajā Padomē izšķīra Neatkarības atjaunošanas akta pieņemšanu 1990.gada 11.martā.
Kā informē Ilūkstes novada portāls, piektdien savas dibināšanas 25.gadskārtu svinēja lietuvieši, kuri atbrauca no Rokišķu rajona un Daugavpils pilsētas. No Daugavpils piedalījās Lietuviešu kultūras biedrība „Rasa”. Pasākums iesākās ar aizlūgumu par mūžībā aizgājušajiem Eglaines Romas katoļu baznīcā , kur svinīgo misi noturēja Eglaines katoļu draudzes prāvests Andrejs Skadiņš un Lietuvas Suvainišķu baznīcas mācītājs Virginijus Šimukēnas. Pēc tam notika atceres brīdis Červonkas kapsētā pie Latvijas brīvības cīņās 1919.-1920.gadā kritušo Lietuvas karavīru pieminekļa un pie Baltā krusta, kurš ir uzstādīts 2009.gadā Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu piemiņai. Pieminot cietušos un veidojot simbolisko saikni starp vairākām paaudzēm, tika iedegtas sveces. Sveces tika arī iedegtas pie atmodas kustības dalībniekiem: Konstantīna Kupšāna kapa (1903-1989), kurš piedalījās pieminekļa celtniecības darbos un Olgas Spūles kapa (1921-2007), mūsu novadpētnieces, apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. No Lietuvas puses piedalījās Lietuvas Republikas saeimas deputāts Vitautas Saulis, Rokišķu kultūras nodaļas vadītājs Pjatras Blaževicius, „Sajūdža” kustības dalībnieks Antanas Žilinskas, Rokišķu strēlnieku 9-tā rota ar komandieri Statuleviču, jaunie strēlnieki un skolēni no Rokišķu vidusskolām, brīvprātīgās apvienības karavīru kapu priekšsēdētāja Rimante Norvaišiene. Dzejoļus lasīja un dziesmas dziedāja Rokišķu vidusskolas skolēni ar skolotājiem D. Meškauskieni un E. Kundrotu. „Sajūdža” kustības dalībnieks Svidinskis no Kauņas spēlēja uz kokles un dziedāja.
No Latvijas puses pasākumā piedalījās Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns, Eglaines pagasta pārvaldes vadītājs Romualds Fedorivičs, kultūras darbinieki, pagasta iedzīvotāji. Diplomātiskā dienesta darbinieks Alberts Kreņevskis no Gārsenes un autors dzejoļu krājuma ”Es turpinu uz tēva mājām iet…” lasīja savu dzeju latviešu un lietuviešu valodā. Atceres pasākums turpinājās viesu mājās „Saliņas”.
