Par valsts līdzekļiem skolās tiek nodrošinātas mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas, citu burtnīcu iegāde ir uz pašvaldību pleciem, bet, ja tām līdzekļu nav, burtnīcas aizstājamas ar citiem mācību līdzekļiem, skaidrību piektdien sasauktajā preses konferencē ieviesa Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Izglītības likums nosaka, ka valsts nodrošina tikai tās darba burtnīcas, kas ir pielīdzināmas mācību grāmatām vai tās aizstāj (ja mācību procesu un izglītības standartu var nodrošināt, izmantojot tikai darba burtnīcu). Valsts izglītības satura centrs (VISC) informēja, ka mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas ir sociālās zinības 1.-6.klasei, ētika 1.-3.klasei un visas svešvalodas visās klasēs. Šīs darba burtnīcas ir jānodrošina par valsts līdzekļiem, un skola var izvēlēties, kuru no mācību līdzekļiem - darba burtnīcu vai mācību grāmatu - lietot.
Citos mācību priekšmetos piedāvātās darba burtnīcas, ja skola tās uzskata par vajadzīgām, jāiegādājas par pašvaldības līdzekļiem. Taču ministrija aicina skolu vadītājus atkārtoti izvērtēt darba burtnīcu nepieciešamību un lietderīgumu visos mācību priekšmetos, un pēc iespējas aizstāt tās ar citiem mācību līdzekļiem, piemēram, interaktīvajām tāfelēm. Speciālisti preses konferencē gan uzsvēra – liegt skolēniem rakstīt skolas iegādātajās darba burtnīcās nedrīkst.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) uzsvēra, ka šo neskaidrības radījušo darba burtnīcu iegādi uz vecāku pleciem uzkraut nedrīkst. Ministrs atzina, ka likums, kurš nosaka, ka mācību līdzekļus turpmāk vecākiem vairs nebūs jāpērk, ir stājies spēkā nesen un pieņemts steigā, tāpēc daudziem skolotājiem un bērnu vecākiem radušies jautājumi. "Es aicinu ar izpratni skatīties uz to, ka šie lēmumi tika pieņemti ātrā tempā. Likums stājās spēkā drusciņ pirms mēneša, tas bija atvaļinājumu laiks gan pašvaldībās, gan skolās, tā ir pilnīgi jauna lieta, un tāpēc ir daudz jautājumu," sacīja ministrs. Ātrais temps, kādā jaunā norma stājās spēkā, neļāva sagatavoties un novērst visas šaubas, atbildēt uz visiem jautājumiem, uzsvēra Dombrovskis, norādot - "izmaksas par mācību līdzekļiem nevar pārlikt uz vecāku pleciem".
Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) skaidroja, ka izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vecākiem, brīvprātīgi savstarpēji vienojoties, nodrošināt arī kādus citus mācību līdzekļus, arī darba burtnīcas citos priekšmetos. Taču arī skolas padomes lēmumiem jābūt samērīgiem. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad nolemts bērniem iegādāties sporta apavus ar baltu zoli, lai nesmērētu grīdas. Šāda prasība nav samērīga, norāda IKVD.
VISC šobrīd ir saņēmis trīs sūdzības par skolām, kurās vecākiem likts iegādāties mācību līdzekļus. Viena no tām ir jau medijos izskanējusī Ikšķiles skola, uz kuru VISC speciālisti pārbaudē dosies piektdien, bet pārējās divas ir Rīgas skolas.
Skolēnu dienasgrāmatas, kuras pielīdzināmas tādiem dokumentiem kā klases žurnāls, jānodrošina skolai.
Skolēnu vecākiem pašiem ir jāgādā skolēnu formas, skolās, kurās tās ieviestas. Taču ministrijā uzver – ja bērnam formas nav, viņam nedrīkst liegt mācīties. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka ir bijuši gadījumi, kad skolēnu bez formas neielaiž klasē, un tas ir pārkāpums. Juhņēviča sacīja, ka šādi pārkāpumi konstatēti dažās skolās, uz kurām devušies inspektori problēmu risināt.
Pagaidām vēl nav skaidrs, kas notiek ar mācību materiālu kopēšanu. Skaidrību šajā jautājumā sola ieviest gada laikā, tikmēr skolām ir jākonsultējas par to, kurus materiālus var kopēt un kurus nē. Ministrija ir gatava atbildēt uz visiem skolu un vecāku jautājumiem, un Dombrovskis aicināja nekautrēties un tos uzdot. Vecāki un arī skolas ar sūdzībām var vērsties IKVD, zvanot uz uzticības tālruni 67222504 vai rakstot uz e-pastu ikvd@ikvd.gov.lv.
Kopā 2013.gadā IZM mācību līdzekļu mērķdotācijai ir novirzījusi 1 979 300 latus.