Korejā arvien populārāka kļūst procedūra, kuras rezultātā kājas tiek pagarinātas par 13 cm.
Švītus, kuri akli seko jaunām tendencēm, neaptur pat viņiem draudošās briesmas kļūt par invalīdiem.
Pārāk resns, zems, plikpaurains, ar lielu degunu – lūk sūdzību piemēri, kurus nākas uzklausīt ārstiem no cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar savu izskatu. Vairākums šādu pacientu varētu atrisināt problēmu pārliecības par sevi paaugstināšanas ceļā, bet plastiskā ķirurģija piedāvā viņiem vieglāku ceļu, raksta portāla Rocket News24 korespondents.
Cilvēkus, kuri vēršas klīnikās, lai izveidotu jaunu ārieni, nebaida pat fotogrāfijas, kuras demonstrē briesmīgas plastisko operāciju sekas. Par izņēmumu nekļuva arī korejieši, kuri tiecas kļūt dažus centimetrus garāki – viņi iet uz operāciju, neskatoties uz risku kļūt par invalīdiem.
Ekstremitāšu pagarināšanas procedūra sākotnēji bija izstrādāta ar mērķi palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir iedzimti defekti vai arī tiem, kuru rokas (kājas) bija bojātas negadījumu rezultātā. Bet nesen šo operāciju sāka veikt visiem interesentiem, kuri ir ar mieru par to maksāt desmitus tūkstošus dolāru, vēsta fedpost.ru.
Kāju pagarināšanas procedūra izskatās šādi: uz audiem, augšstilba, lielā un mazā liela kauliem piestiprina stieņus. Pēc tam ārsts milimetru pēc milimetra izstiepj kaulus ar adatu palīdzību, stimulējot organismu izstrādāt reģenerātu (nenogatavojošos šūnu kompleksu), kurš ar laiku kļūs par jaunu kaulu.
Konsultāciju laikā ķirurgi apliecina potenciālajiem klientiem, ka viņu kājas „izaugs” par 13 cm un demonstrē motivējošus rentgenuzņēmumus. Šādi solījumi brīnišķīgi ietekmē korejiešus: katru gadu šo procedūru izmanto 600 pacienti.
Tomēr līdz ar kāju pagarināšanas operāciju skaita pieaugumu pieaug arī tiesas prasību skaits, kuras tiesās iesniedz bijušie plastisko ķirurgu pacienti. Lieta ir tāda, ka modernajai procedūrai pastāv nopietnas blakusparādības.
Tā, 20 gadus vecais Korejas iedzīvotājs, kurš gribēja iegūt garas ekstremitātes, pēc operācijas kļuva par invalīdu: viņš nevar piecelties kājās un pārvietoties. Otram švītam paveicās vairāk – gadu pēc kāju izstiepšanas viņš varēja staigāt ar kruķiem.
Vēl viens cietušais pastāstīja vietējai avīzei, ka no sešiem cilvēkiem, kuri kopā ar viņu izgāja rehabilitācijas kursu, pieci cieš no blakusparādībām: infekcijas, sāpēm un ierobežota kustību apjoma.
