Pasaules ekonomikā šobrīd vērojama pakāpeniska atlabšana, it īpaši Amerikas Savienotajās valstīs.
Arī eirozona pusotru gadu ilgušo krīzi atstājusi aiz muguras, taču bažas sagādā Ķīna, kur izaugsme ir lēnāka nekā gaidīts, secināts jaunākajā Nordea bankas ekonomikas apskatā.
«ASV ekonomikas izaugsme nākamgad, visticamāk, paātrināsies. ASV mājsaimniecību parādsaistību slogs pēdējo četru gadu laikā ir būtiski samazinājies un šobrīd parādsaistību apkalpošanai mājsaimniecības tērē vien nedaudz virs 10% no ienākumiem, kas ir zemākais līmenis kopš 1980.gada, kad tika uzsākta šādas statistikas apkopošana. Bezdarbs ASV samazinās. Tāpat budžeta deficīta mazināšanas pasākumu negatīvā ietekme uz pieprasījumu nākamajos gados saruks. Tas viss ļauj diezgan pārliecinoši apgalvot, ka nākamos dažus gadus izaugsme ASV būs straujāka nekā šogad,» teicNordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
«Arī no eirozonas pēdējo mēnešu laikā pienāk mēreni pozitīvas ziņas. Pēc pusotru gadu ilga krituma, šī gada otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika beidzot uzrādīja pieaugumu par 0,3%. Izaugsmi pamatā nodrošināja Vācija un Francija, taču sava loma bija arī mazākam ekonomikas kritumam Itālijā un Spānijā nekā iepriekš gaidīts. Īpaši pozitīvi attīstās Vācija, kur nodarbinātība ir sasniegusi rekordaugstu līmeni un mājsaimniecību reālie ienākumi pieaug. Arī politiskā nenoteiktība ir mazinājusies un šobrīd faktiski ir skaidrs, ka Angela Merkele turpinās vadīt valsti arī pēc Bundestāga vēlēšanām 22.septembrī,» komentē Strazds.
Savukārt Ķīnas ekonomikā, pēc bankas eksperta teiktā, ir vērojama izaugsmes palēnināšanās. Gan eksporta, gan vietējā pieprasījuma pieaugums ir bijis gausāks nekā prognozēts. Ņemot vērā to, ka pēc acīmredzamām lēnākas izaugsmes pazīmēm valdība nav pieņēmusi būtiskus jaunus mērus ekonomikas stimulēšanai, jāsecina, ka Ķīnas līderi ir gatavi pieļaut lēnāku izaugsmi, lai kaut nedaudz sabalansētu ekonomiku, kuras attīstību līdz šim galvenokārt virzīja eksports un investīcijas. Skaidrs, ka investīcijas turpmākajos gados pieaugs lēnāk nekā iepriekš, jo Ķīnai jau šobrīd ir būtiskas nenoslogotas ražošanas jaudas. Pēc SVF aplēsēm jaudu noslodze Ķīnā ir vien aptuveni 60%, kamēr ASV tā sasniedz 76%, bet Vācijā 86%.
Starp būtiskākajiem globālajiem riskiem eirozonas un arī Latvijas ekonomikai šobrīd ir «smagā piezemēšanās» Ķīnas ekonomikā un nenoteiktības pieaugums Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā. «Vienīgais mierinājums ir tāds, ka abu šo risku vienlaicīgas iestāšanās gadījumā tie daļēji savstarpēji neitralizēs viens otru, mazinot kopējo negatīvo ietekmi. «Smagā piezemēšanās» Ķīnā radītu problēmas eksportētājiem Vācijā, taču vienlaikus tā nozīmētu arī ievērojami zemāku pieprasījumu pēc naftas, pazeminot naftas cenu. Papildus negatīva ietekme būtiskam naftas cenu kritumam pasaulē gan būtu «smagā piezemēšanās» Krievijā, kuras ekonomikas izaugsme joprojām lielā mērā ir atkarīga no naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem,» prognozē Strazds.