Vasaras nobeigumā sabiedrību skāris arvien spēkā pieaugošais tā dēvētais «Operas skandāls», kurā te zākā, te cildina ilggadējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru.
Īpaši asi Žagaru kritizējusi Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende, kurai pašai nācies saskarties ar neskaitāmiem fiasko kultūras jomā.
Kopš stāšanās ministres amatā Jaunzeme-Grende paspējusi pārsteigt ar daudz ko, gan jautājot slavenajam krievu režisoram Konstantīnam Staņislavskim, kur viņš iemācījies tā dēvēto Staņislavska aktiermeistarības sistēmu, gan pievēršot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanību sava komandējuma izmaksām.
Jaunzeme-Grende uzskata, ka pēc skaļām preses konferencēm un autoritāšu uzrunāšanas savai aizstāvībai Andrejs Žagars nav cienīgs ieņemt vietu Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdē.
Programmā Rīta Panorāma ministre sacījusi: «Viņš ir ļoti nodarbojies ar savu tēlu, nevis ar operas tēlu. Viņš ir ļoti nodarbojies ar līdzekļu izmantošanu, nevis to taupīšanu. Ir pagājuši 17 gadi un ir laiks pārmaiņām.»
Jāatzīmē, ka ministres neapmierinātība ar Žagara profesionālo darbību nav nekas jauns, un tā pamanīta gan Latvijas, gan ārvalstu medijos. Kā novērojusi Rietumeriopas Latviešu laikraksta Brīvā Latvija redaktore un žurnāliste Ligita Kovtuna, ministre teju pārāk bieži lieto vārdu salikumus: «Kāpēc Andrejs Žagars?» un «dievība Andrejs Žagars».
«Raugiet, Žagars tiešām «šarmē» un pārliecina. Jaunzeme-Grende šobrīd diemžēl vēl ne, jo pārāk atklāti ik pa brīdim no ministres teiktā un darbībām izlien laukā politikas «āža kāja»,» raksta žurnāliste.
Skeptiski pret ministri ir arī citi Latvijā pazīstami cilvēki. Tā, piemēram, draugiem.lvradošais direktors Guntars Meluškāns mikroblogošanas vietnē Twitter raksta: «Nepazīstu ne Žagaru ne Grendi, bet nez kāpēc, kad Žagars saka: «Grende melo» – es viņam ticu. Muldētāju un bļauru partijas tēlam ir nozīme.»
Jurists Ilgvars Imša savā Twitter profilā tikmēr atzīmē: «Izskatās,ka nacionāļu Žanel nolūks ir iznīcināt operu -Šišons, tagad Žagars,» norādot, ka Žagara padzīšana ir ministres atbildība.
Jāatzīmē, ka LNO valdes pretendentu izvērtēšanas komisijas pārstāvji Kasjauns.lv sacīja, ka viņi kultūras ministrei rekomendējuši apstiprināt Andreju Žagaru, kurš kopā ar Maskatu saņēmis vienādu – augstāko novērtējumu. Tomēr Jaunzeme-Grende šo ekspertu viedokli nav ņēmusi vērā.
Pats Žagars izteicis lielu neizpratni par ministrijas izsludinātā LNO valdes locekļu konkursa rezultātu. Žagars skaidroja, ka konkursa komisijā darbojās septiņi Latvijas kultūrā un sabiedrībā augstu vērtēti profesionāli cilvēki, kuri izvirzīja trīs uzvarētājus. To vidū bijis arī Žagars.
Visvairāk viņu gan satraucot tas, kas notiks ar 2014.gada programmu, sākot darbu operas jaunajai valdei.
2014.gads, kad Rīgas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, būs nozīmīgs gads ne tikai Rīgai, bet arī visai Latvijai, un LNO direktors ir pārliecināts – tik nozīmīgu titulu Latvija vēl ilgi nesaņems. Īpaši gandarīts viņš ir par to, ka šis nozīmīgais gads tiks atklāts LNO ar Riharda Vāgnera operas Rienci iestudējumu, Žagaru citē laikraksts Diena.
«Bažījos, ka, nerespektējot septiņu cilvēku konkursa komisijas mēnesi ilgu darbu, kas trijās kārtās izvēlējās kandidātus valdei, šis lēmums netiek respektēts un valdē var nokļūt cilvēki, kas ir bez pieredzes operā. Tas var būt nopietns drauds 2014.gada programmai, kas balstās uz arī ilgi koptiem sakariem ārpus mūsu valsts. Tāpat man ir bažas par to, ka tas, kas ir ilgi un ne vienmēr viegli būvēts, varētu tikt sabrucināts,» tā LNO direktors.