Grieķijai būs nepieciešami vismaz divdesmit gadi, lai bezdarba līmenis samazinātos zem 10%, liecina atklātībā nonākušās šīs valsts lielākās privātā sektora arodbiedrības GSEE aplēses.
Šobrīd bezdarba līmenis Grieķijā sasniedzis 27% un tā atgriešanās pirmskrīzes līmenī aizņems divas desmitgades, atsaucoties uz minētajām aplēsēm, vēsta medijs Kathimerini. Tāpat GSEE pētījumā secināts, ka nākamajā gadā Grieķijas iedzīvotāju pirktspēja veidos tikai pusi no tiem rādītājiem, kādi bija brīdī, kad valstī sākās krīze. Savukārt algas pēdējo trīs gadu laikā parādu krīzes nomāktajā valstī samazinājušās kopumā par 41 miljardu eiro, bet iekšzemes pieprasījums nokrities līdz tādam pašam līmenim, kāds bija 1999. gadā.
Jau izskanējis, ka uzvirmojušas runas par Grieķijai nepieciešamu papildus starptautisko palīdzību. Augustā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzina, ka ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma. Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā.
Par situāciju, kādā nonākusi Grieķija un paredzamo «zaudēto dekādi» šajā valstī, atbildība jāuzņemas arī Vācijai, tikmēr pavēstījis Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) aizejošais vadītājs Paskāls Lemijs (Pascal Lamy).
«Vācija nepārbaudīja Grieķijas grāmatvedību, kad tā iestājās eirozonā, kā arī vēlāk mīkstināja Eiropas Stabilitātes pakta nosacījumus. Tādējādi Vācija ir atbildīga par [notiekošo] Grieķijā,» sacījis P. Lemijs. PTO vadītājs arī pauda cerību, ka eirozona kļūs par ekonomiskas solidaritātes savienību. «Jautājums ir par to, vai eiropieši jūtas kā vienota civilizācija, kuras mērķis ir attīstīt solidaritātes sajūtu? Eiropa ir zaudējusi desmit gadus. Diemžēl vēl vairāk laika ir zaudēts saistībā ar kopīgas identitātes veidošanu,» klāstīja P. Lemijs.
Db.lv jau vēstīja, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi, ka Grieķijai nevajadzējis ļaut stāties eirozonā 2001. gadā. «Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» augusta beigās uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.