Finanšu ministrijas (FM) ideja – aplikt ar sociālo nodokli arī autoratlīdzības – radījusi ne tikai žurnālistu sašutumu.
Šādas likuma izmaiņas ietekmētu visu radošo profesiju pārstāvju, arī zinātnieku, ārstu, atalgojumu.
Autoratlīdzību parasti saņem mūziķi, aktieri, komponisti un producenti, grāmatu un rakstu autori, zinātnieki par atklājumiem un izgudrojumiem, arī ārsti par klīniskiem pētījumiem un citi. Īstenojot šo FM ieceri, autoratlīdzību saņēmēji, kuriem ir darba līgums, saņemtu par trešdaļu mazāk nekā tagad. Lai mākslinieki, zinātnieki un citi radošo profesiju pārstāvji atalgojumu saņemtu vismaz esošajā līmenī, darba devējam būtu jāparedz lielāks atalgojums uz papīra, kas nozīmē lielākas darbaspēka izmaksas. Privātam uzņēmumam tas nozīmētu piedāvātā pakalpojuma sadārdzināšanos vai darbinieku atlaišanu, savukārt valsts iestādēm – lūgumu ar izstieptu roku dotācijas palielināšanai.
Kultūras ministrija (KM) vēl nav aprēķinājusi, par cik vajadzētu palielināt dotācijas kultūras iestādēm, lai darbinieki neciestu no sociālā nodokļa piemērošanas autoratlīdzībām. Latvijas Nacionālajam teātrim, piemēram, tikai šim mērķim vien papildus nepieciešami 140 000 latu. Līdz ar to, iespējams, 1,8 miljoni latu, ko FM cer iegūt no autoratlīdzību aplikšanas ar sociālo nodokli, būs mazāks ieguvums nekā izdevumi, ko radīs šī iniciatīva. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente, Dr. oec. Signe Bāliņa uzskata, ka situācija, kurā sociālā nodokļa likme tiek samazināta par 1%, turpretī autoratlīdzība tiktu aplikta ar sociālo nodokli, daudziem uzņēmumiem, kuri rada vai iepērk autora darbus, būtu nevis ieguvums, bet dramatisks izmaksu pieaugums. «Pieņemot autoratlīdzību aplikšanu ar sociālo nodokli, valdība, iespējams, nepanāktu vēlamo rezultātu, bet izkropļotu atsevišķu nozaru uzņēmumu konkurenci, kur godīgi strādājoši uzņēmumi vairs nevarētu godīgā veidā konkurēt ar pelēkajā vai pat melnajā zonā pārgājušajiem uzņēmumiem. Kā vēl viens no rezultātiem šai iniciatīvai būtu ievērojams pakalpojumu izcenojumu pieaugums patērētājiem – gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem un organizācijām,» teica S. Bāliņa.
Autoratlīdzību iespējamā aplikšana ar nodokli ietekmēs daudzus, par šo jautājumu diskutēja vairākās sanāksmēs, piemēram, Kultūras alianses un KM kopīgajā sēdē. «Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji skaidroja, kā uz radošo profesiju pārstāvjiem, tajā skaitā māksliniekiem, attieksies šīs iespējamās nodokļu izmaiņas. Tomēr joprojām atklāti ir vairāki problēmjautājumi, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis bija neziņā, kā rīkoties tajā gadījumā, kad teātrī vajadzēs iestudēt kādu papildu izrādi, bet teātra režisoram darba līgumā ir paredzēts zināms izrāžu skaits sezonā. Pēc likuma izmaiņām izdevīgāk būs šo papildu izrādi uzticēt iestudēt cita teātra režisoram, nevis savējam. Un šādi problēmjautājumi ir vairāki, par kuriem nav domāts,» Neatkarīgajai uzsvēra Radošo savienību padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe, piebilstot, ka, no otras puses, daļa mākslinieku ir teikuši, ka viņi vēlētos, lai par viņiem maksātu sociālo nodokli arī no vienreizējiem honorāriem.
Arī Filmu padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika apspriests jautājums par autoratlīdzībām un sociālo nodokli. Lielākā daļa filmu nozarē strādājošo ir autoratlīdzības saņēmēji, un viņiem ir tiesības izvēlēties veikt vai neveikt VSAOI no autoratlīdzības ienākuma. Ja šis nodoklis tiek maksāts, tas notiek atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai. «Patlaban visbiežāk izvēlamies sociālās iemaksas neveikt, un ne tikai tāpēc, lai nesamazinātu kopējos ienākumus. Galvenais iemesls ir tas, ka iemaksu veikšana nenodrošina nekādas sociālās garantijas, izņemot cerības uz pensiju. Mums nav apmaksātu slimības lapu, bezdarbnieku pabalsta, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem, arī maternitātes pabalsts ir niecīgs,» atzina Latvijas Kinoproducentu asociācijas vadītāja, producente Aija Bērziņa.