Šī gada pirmajā pusē nodarbināto skaits bija par 3,2% jeb 27 tūkstošiem cilvēku augstāks nekā pirms gada.
Lai gan jaunu darbavietu izveide kļūs lēnāka, nākamos pāris gadus nodarbinātība turpinās augt par 1,5-2% gadā, prognozē Swedbank ekonomisti.
Ja pēdējā gada laikā galvenā aktivitāte darba vietu izveidē bija iekšzemes pieprasījuma sektorā, līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā aktīvāki kļūs arī eksportējošo nozaru uzņēmumi (īpaši pakalpojumu jomā), teikts jaunākajā bankas ekonomikas apskatā.
«Prognozējam, ka 2015.gadā darba meklētāju īpatsvars noslīdēs zem 10%, proti, zem līmeņa pirms nekustamā īpašuma «burbuļa». Tas arvien jūtamāk palielinās spiedienu uz algām un pakāpeniski arī uz cenām, radot inflācijas un ārējās konkurētspējas riskus,» brīdina bankas eksperti.
Mājsaimniecību ienākumi nākamgad augs arī augstākas minimālās algas dēļ (par 12,5% līdz 320 eiro jeb 224 latiem). Ietekme uz patēriņu gan kopumā būs samērā maza (galvenokārt sabiedriskajā sektorā), jo privātajā sektorā daļa no šāda algas kāpuma būs jau esošu ienākumu legalizācija. Kopumā vidējā nominālā bruto alga šogad augs par aptuveni 4%, par 5-5,5% nākamgad un aptuveni 6% 2015.gadā.
«Savukārt cenu kāpums pēdējā laikā mājsaimniecību ienākumus un to spēju tērēt noēdis netipiski maz. Šogad vidējais patēriņa cenu kāpums gaidāms vien ap 0,4%. Nākamajos divos gados inflācija pakāpeniski pieaugs, sasniedzot ap 3% gadā. Spiedienu uz cenām mazinās darbaspēka nodokļu turpmākā samazināšana un labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē,» tā ekonomisti.